Gripa ir nopietna slimība, kas katru gadu pārbauda sabiedrības veselību un veselības aprūpes sistēmu
Gripa ir akūta elpceļu vīrusu infekcija. To izraisa gripas vīrusi, kas galvenokārt izplatās gaisa pilienu ceļā. Aukstā laikā vairāk uzturamies iekštelpās un ciešāk kontaktējamies ar citiem cilvēkiem, tāpēc vīrusam ir vieglāk izplatīties. Piemēram, atrodoties vienā telpā ar inficētu personu, kura klepo vai šķauda, vīruss sīku pilienu veidā nonāk gaisā un var iekļūt cita cilvēka elpceļos, vai arī var inficēties, pieskaroties virsmām, uz kurām vīruss nokļuvis, un pēc tam pieskaroties savai sejai, mutei un degunam. Tādēļ laba roku higiēna un klepošana un šķaudīšana elkonī vai salvetē ir svarīgas ikdienas profilakses sastāvdaļas. Ja organismam nav imunitātes pret konkrēto gripas paveidu, proti, neesat vakcinēts vai iepriekš ar to slimojis, inficēšanās risks ir ļoti augsts.
Kā atpazīt gripu un ar ko tā bīstama
Jāuzsver, ka gripa nav saaukstēšanās. Gripa parasti sākas pēkšņi. Slimniekam strauji ceļas temperatūra (bieži virs 38 °C), parādās drebuļi un stipras acu un galvassāpes, “kaulu laušanas” sajūta muskuļos un kaulos, kā arī sauss, rejošs klepus. Atšķirībā no vīrusa izraisītas saaukstēšanās gripa bieži sākas ar ļoti strauju pašsajūtas pasliktināšanos dažu stundu laikā. Tieši pēkšņais sākums un augstā temperatūra ir tipiski gripai. Ja novērojat šādas pazīmes, ļoti iespējams, ka tā ir gripa, nevis saaukstēšanās.
Tomēr gripa nav bīstama tikai simptomu dēļ. Lielākais risks ir komplikācijas. Gripas laikā novājinātam organismam var pievienoties bakteriālas infekcijas. Biežākās komplikācijas ir bronhīts, plaušu karsonis jeb pneimonija, vidusauss iekaisums, deguna blakusdobumu iekaisums, bet smagos gadījumos iespējams pat sirds muskuļa iekaisums jeb miokardīts. Īpaši apdraudēti ir seniori (bieži vien vecumā virs 60–70 gadiem), cilvēki ar hroniskām slimībām, mazi bērni un grūtnieces. Šīs grupas ir pakļautas augstākam komplikāciju riskam, un diemžēl arī letāli iznākumi visbiežāk novērojami tieši minētajām riska grupām.
Kāpēc vakcinēties pret gripu katru gadu
Vakcinācija pret gripu ir galvenais profilakses stūrakmens, īpaši riska grupu cilvēkiem. Lai arī mediķi un eksperti uzsver, ka gripas vakcīna ir droša un ieteicama ikvienam un īpaši riska grupām, sabiedrībā joprojām valda dažādi aizspriedumi un mīti. Daži uzskata, ka “gripa jau tāpat nav bīstama”, citi – ka “pote nepalīdz, jo tik un tā var saslimt”. Taču vakcinācija pret gripu katru gadu ir pasaulē atzīta un rekomendēta stratēģija.
- Vakcinācija ik gadu ir nepieciešama vīrusa mainības dēļ. Ir svarīgi saprast, ka gripas vīrusi nepārtraukti mainās. Tie spēj mutēt, radot jaunas apakšvariācijas. Imunitāte, kas iegūta pret iepriekšējā gada gripas celmiem, ne vienmēr pilnībā pasargā no jauniem celmiem. Tāpat arī imunitāte pēc slimošanas vai vakcinācijas ir īslaicīga. Aptuveni pēc 5–6 mēnešiem antivielu daudzums pakāpeniski mazinās un jau nākamajā sezonā ir iespējams atkal inficēties ar gripu, it īpaši ja izplatās nedaudz atšķirīgs vīrusa paveids. Pasaules Veselības organizācijas eksperti katru gadu nosaka, kuri vīrusa celmi, visticamāk, cirkulēs nākamajā sezonā, un tie tiek iekļauti jaunajās sezonālajās vakcīnās. Citiem vārdiem sakot, katru rudeni ir “jauna” gripa, kurai pielāgota attiecīgā sezonas vakcīna.
- Vakcīna samazina smagas saslimšanas risku. Gripas pote reizēm nepasargā pilnībā no inficēšanās, tomēr vakcinētam cilvēkam slimība norit vieglāk un ar mazāku komplikāciju iespējamību. Vakcīna “iemāca” imūnsistēmai atpazīt vīrusu. Pat ja vīruss pieķeras, organisms ar to cīnās efektīvāk. Rezultātā ir mazāka iespēja, ka būs nepieciešama hospitalizācija vai slimība beigsies letāli. Piemēram, 2023./2024. gada sezonā no 49 gripas upuriem tikai viens bija potējies. Šis viens vakcinētais pacients, visticamāk, bija smagi slimojošs hronisks slimnieks, kuram arī pote neizglāba dzīvību, toties pārējie 48 nebija devuši sev pat iespēju izvairīties no smagas slimības gaitas.
- Vakcīna samazina komplikāciju risku un mirstību. Medicīnas pētījumi apliecina, ka gripas vakcinācija ievērojami mazina gripas komplikāciju risku, stacionēšanas gadījumu skaitu un mirstību no šīs slimības. Īpaši tas attiecas uz vecāka gadagājuma cilvēkiem un pacientiem ar hroniskām slimībām. Vakcīna stimulē imūnsistēmu izstrādāt antivielas, kas, sastopoties ar gripas vīrusu, to neitralizē vai vismaz ierobežo tā izplatīšanos organismā. Rezultātā vīruss neizraisa tik smagu iekaisumu plaušās un citos orgānos, līdz ar to komplikāciju, piemēram, pneimonijas iespēja ir mazāka. Statistika rāda, ka vakcinētajiem senioriem ievērojami retāk attīstās smagas gripas formas un viņi retāk mirst no gripas izraisītām sekām. Tātad vakcīna tiešā veidā glābj dzīvības, un tas ir svarīgākais arguments par labu potēšanai.
- Vakcinējoties, jūs pasargājat arī citus. Gripas vakcinācija samazina ne tikai personisko risku, bet arī ierobežo vīrusa izplatību sabiedrībā. Ja esat vakcinēts un nesaslimstat, jūs neaplipināsiet citus – savus ģimenes locekļus, kolēģus, draugus, tostarp gados vecākus radiniekus vai mazus bērnus, kam gripa varētu būt īpaši bīstama. Potēšanās nav tikai individuāls lēmums par savu veselību, bet arī atbildība par sabiedrības veselību. Jo vairāk cilvēku vakcinējas, jo mazāka iespēja, ka izcelsies plaša epidēmija. Arī tie, kuri objektīvu iemeslu (piemēram, medicīnisku kontrindikāciju) dēļ potēties nevar, būs labāk pasargāti, ja apkārtējie būs vakcinēti un neveicinās vīrusa izplatību.
- Nevakcinējoties jūs lieki riskējat. Daudzi atceras gripu kā pāris dienu slimošanu un uzskata, ka “izslimošu un miers”. Taču katra gripas sezona ir citāda. Nav garantijas, ka slimība neizraisīs komplikācijas. Nevakcinēts cilvēks riskē – it īpaši, ja viņš pieder kādai no riska grupām. Senioriem nevakcinēšanās var nozīmēt ilgstošu smagu slimošanu, hospitalizāciju intensīvajā terapijā vai pat dzīvības zaudēšanu.
Cik drošas un efektīvas ir gripas vakcīnas
Ir cilvēki, kuri baidās no potes blaknēm vai netic tās efektivitātei. Tomēr mūsdienu gripas vakcīnas ir drošas, efektīvas un augstas kvalitātes. To ražošana un kontrole notiek saskaņā ar stingriem Eiropas Zāļu aģentūras un citu atbildīgo institūciju kritērijiem. PVO oficiālā nostāja šajā jautājumā ir nemainīga: gripas vakcīnas ir drošas un īpaši rekomendētas riska grupām. Tas nozīmē, ka starptautiskie veselības eksperti ir izvērtējuši visus riskus un ieguvumus un secinājuši, ka ieguvumi no vakcinācijas daudzkārt atsver retos riskus.
Dažkārt gadās dzirdēt: “Potes dēļ saslimu, jo uzreiz pēc vakcinācijas saaukstējos,” taču vakcīna nesatur aktīvu gripas vīrusu, tāpēc nav iespējams “saslimt ar gripu” no potes. Patiesībā gripas pote satur inaktivētu vīrusu vai tikai atsevišķus vīrusa daļiņu proteīnus. Neviens no tiem nespēj izraisīt pašu slimību. Gripas vakcīna nevar izraisīt gripu – tas ir medicīniski pierādīts fakts.
Tāpat kā jebkurai vakcīnai vai medikamentam, arī gripas potei var būt blakusparādības, taču tās pārsvarā ir vieglas un pārejošas. Visbiežāk novēro apsārtumu, sāpīgumu vai nelielu pietūkumu dūriena vietā. Iespējams arī neliela paaugstināta temperatūra, vājuma sajūta, muskuļu sāpes vai nogurums, taču šie simptomi parasti ilgst tikai 1–2 dienas. Šādas vieglas reakcijas liecina, ka imūnsistēma reaģē un veido aizsardzību. Tādas smagas blaknes kā nopietnas alerģiskas reakcijas pēc gripas vakcīnas ir ārkārtīgi retas. Vakcīnas drošību Latvijā uzrauga Zāļu valsts aģentūra. Ja arī notiek kāda reta nevēlama reakcija, speciālisti to izmeklē un izvērtē. Gripas pote tiek uzskatīta par vienu no drošākajām vakcīnām.
Jāatzīmē, ka vakcīnas efektivitāte var mainīties katru gadu, atkarībā no vīrusa celmu atbilstības vakcīnai un citiem faktoriem. Vidēji tiek lēsts, ka gripas vakcīna pasargā apmēram 40–70% gadījumu. Tas nozīmē, ka ievērojamai daļai vakcinēto imunitāte pilnībā novērsīs inficēšanos. Citiem, iespējams, slimība izpaudīsies, bet, kā jau minēts, vieglākā formā. Pat ja vakcīnas efektivitāte konkrētā sezonā nav maksimāla, tā joprojām ievērojami samazina smagas slimības gaitas risku. Salīdzinājumā gripas pretvīrusu medikamenti (oseltamivīrs un citi) samazina simptomu ilgumu tikai par 1–2 dienām un zāles jāuzsāk lietot ļoti laicīgi, lai tās būtu efektīvas; turklāt medikamenti neaizsargā no inficēšanās. Vakcīna savukārt dod proaktīvu aizsardzību visai sezonai gan senioriem, gan pacientiem ar novājinātu imunitāti. Tāpat vēršam uzmanību, ka zinātne nestāv uz vietas, un gripas vakcīnas tiek nepārtraukti pilnveidotas, balstoties uz iepriekšējo sezonu pieredzi. Tādēļ droši var teikt, ka ikgadējā vakcinēšanās ir droša, pamatota un jēgpilna rīcība, lai pasargātu savu veselību.
Kad vislabāk vakcinēties pret gripu
Vakcīnas iedarbībai un antivielu izveidošanai organismā ir nepieciešamas aptuveni 2 nedēļas, bet dažiem cilvēkiem 3–4 nedēļas. Tādēļ labākais laiks vakcinēties pret gripu ir rudenī, pirms vēl sākusies plaša gripas izplatība. Parasti ārsti iesaka saņemt poti oktobrī vai novembra sākumā, jo tad decembrī, kad parasti sāk aktivizēties gripas vīruss, jau būsiet aizsargāts.
Gripai raksturīgi, ka saslimstība sāk pieaugt decembra sākumā, un atkarībā no sezonas kulmināciju bieži sasniedz janvārī vai februārī. Lai arī oktobris un novembris ir optimālais potēšanās laiks, tomēr nav par vēlu vakcinēties arī vēlāk, pat janvārī vai februārī, ja to neesat paspējuši rudenī. Gripas sezona dažkārt turpinās līdz pat aprīlim un maijam. Eksperti uzsver, ka vakcinēties nav par vēlu arī epidēmijas laikā, jo gripa parasti ilgst vairākus mēnešus.
Latvijā pret gripu visērtāk vakcinēties pie sava ģimenes ārsta. Ģimenes ārstu prakses ik gadu saņem valsts piegādātās vakcīnas un aicina pieteikties riska grupu pacientus. Lai veiktu vakcināciju, pacientam jāvēršas savā ģimenes ārsta praksē un jāpiesakās potes saņemšanai. Vakcinēties var arī poliklīniku un veselības centru vakcinācijas kabinetos vai privātajās klīnikās, kas piedāvā vakcinācijas pakalpojumus. Svarīgi! Ja esat riska grupā un jums pienākas bezmaksas vakcīna, informējiet par to savu ārstu, un valsts apmaksāto poti jūs varēsiet saņemt bez maksas. Savukārt, ja neesat riska grupā, vakcīnu var saņemt par maksu. Gripas vakcīnas cena dažādās ārstniecības iestādēs ir ap 20–30 eiro. Cena var atšķirties atkarībā no klīnikas; ieteicams sazināties ar izvēlēto ārstniecības iestādi un noskaidrot izmaksas. Daudziem darba devējiem rūp darbinieku veselība, tāpēc uzņēmumi mēdz apmaksāt kolektīvo vakcināciju. Ir vērts pajautāt savā darbavietā, iespējams, darba devējs var noorganizēt izbraukuma vakcināciju birojā vai kompensēt izmaksas. Tāpat veselības apdrošināšanas polises bieži sedz vakcinācijas izdevumus, tostarp pret gripu.
Jūsu veselība ir jūsu lielākā vērtība, tāpēc neesiet vienaldzīgi. Parūpējieties par sevi un esiet veseli! Vakcīna pret gripu ir kā neliels vairogs, ko uzliekam savai veselībai ik gadu, lai rudenī un ziemā varētu drošāk iet sabiedrībā, satikt savus tuviniekus un piedalīties svētkos, nebaidoties, ka gripas vīruss to visu atņems.
