Vasara ir laiks, kad daba aicina doties ceļā. Neatkarīgi no tā, vai tas ir vienas dienas pārgājiens, spontāns brīvdienu izbrauciens pie dabas, vai arī rūpīgi plānots ceļojums ar auto vienai nedēļai kopā ar ģimeni, labs noskaņojums sākas vēl pirms izbraukšanas, pārdomāti sagatavojoties gan aizraujošiem piedzīvojumiem, gan neparedzētiem izaicinājumiem. Rūpes par veselību nav bailes no nepatikšanām. Tā ir atbildīga attieksme pret sevi un saviem līdzbraucējiem.
Jāpiebilst, ka sagatavoties nenozīmē paņemt līdzi “visu dzīvei”, bet gan izveidot vienkāršu plānu: kurp dodamies, cik ilgi būsim prom, kādi laikapstākļi gaidāmi, vai būs pieejams tīrs ūdens, ēdināšana, sakari un medicīniskā palīdzība. Jo tālāk no ierastās vides dodamies, jo lielāka nozīme ir tādām praktiskām detaļām kā piemērotiem apaviem, ūdens rezervei, saules aizsardzības līdzekļiem, pirmās palīdzības aptieciņai un regulāri lietojamām zālēm.
Pirmais solis ir godīgi novērtēt izbrauciena dalībnieku veselības vajadzības. Ja kādam ir hroniskas slimības, jāparūpējas, lai līdzi būtu ikdienā lietojamās zāles pietiekamā daudzumā, vēlams oriģinālajā iepakojumā un ar lietošanas instrukciju. Tas palīdz izvairīties no medikamentu sajaukšanas un atvieglo situāciju, ja nepieciešama farmaceita vai mediķa konsultācija.
Svarīgi pārdomāt arī par alerģijām, iepriekš piedzīvotām smagām reakcijām uz kukaiņu dzēlieniem, pārtikas nepanesību, kuņģa un zarnu trakta jutīgumu, asinsspiediena svārstībām, cukura līmeņa kontroli, kā arī fizisko slodzi. Izbrauciens, kas vienam cilvēkam ir viegla pastaiga, citam var būt nopietns pārbaudījums, it īpaši karstā laikā.
Tāpat ir noderīgi jau iepriekš saglabāt tālrunī svarīgus numurus: ārkārtas tālruņa numuru dzīvībai un veselībai bīstamās situācijās 113, vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma tālruņa numuru 112 (ja izbrauciens notiek Latvijas robežās), ģimenes ārsta kontaktus un tuvākās ārstniecības iestādes adresi. Vēlams paņemt līdzi ārējās uzlādes akumulatoru, lai nepieciešamības gadījumā varētu uzlādēt mobilo tālruni. Ja zināms, ka izbrauciens būs uz vietu, kur ir slikts mobilo sakaru pārklājums, der lejupielādēt karti lietošanai bez interneta.
Komforts ir arī drošība
Ir būtiski minēt, ka piemērots apģērbs pasargā ne tikai no neērtībām, bet arī no pārkaršanas, kukaiņiem, nobrāzumiem un saules apdegumiem. Izbraucieniem pie dabas labāk izvēlēties elpojošu, vieglu, bet pietiekami nosedzošu apģērbu, un, ja gaidāms lietus, arī ūdensnecaurlaidīgu virsjaku. Garākas piedurknes un garās bikses palīdz mazināt gan UV starojuma, gan ērču un odu kodumu risku, īpaši pļavās, mežmalās un garā zālē.
Atgādinām, ka apaviem jābūt ērtiem, ievalkātiem un piemērotiem plānotajai aktivitātei. Ja paredzēta pastaiga pa mežu, mitru taku vai akmeņainu krastu, sandales nav drošākā izvēle. Nepiemēroti apavi palielina sastiepumu, tulznu un kritienu risku. Līdzi ieteicams paņemt rezerves zeķes un plāksterus tulznām.
Galvassega vasarā nav tikai aksesuārs. Tā palīdz pasargāt no pārkaršanas un saules dūriena, savukārt saulesbrilles ar UV aizsardzību samazina acu kairinājumu un palīdz drošāk pārvietoties spilgtā gaismā.
Labākais draugs ar stingriem noteikumiem
Saule uzlabo garastāvokli, tomēr pārmērīga UV starojuma iedarbība var radīt ādas apdegumus, paātrināt ādas novecošanos un ilgtermiņā palielināt ādas slimību risku. Tāpēc visdrošāk ir plānot aktivitātes rīta pusē vai vēlāk pēcpusdienā, bet dienas vidū uzturēties ēnā. Īpaši piesardzīgiem jābūt pie ūdens un smiltīs, jo šīs virsmas atstaro saules starus un var pastiprināt apdeguma risku. Saules aizsarglīdzeklis jāuzklāj savlaicīgi, pietiekamā daudzumā un atkārtoti – īpaši pēc peldes, svīšanas vai noslaucīšanās ar dvieli. Vasarā ikdienas situācijām parasti izvēlas augstāku saules aizsargfaktoru jeb SPF, bet cilvēkiem ar gaišu vai jutīgu ādu nepieciešams SPF 50 un augstāks. Farmaceits var palīdzēt izvēlēties līdzekli atbilstoši ādas tipam, vecumam, jutīgumam, alerģiju riskam un plānotajai aktivitātei – piemēram, pastaigai, sportam vai atpūtai pie ūdens.
Padzerties pirms slāpēm
Karstā laikā šķidrums jāuzņem regulāri, negaidot izteiktas slāpes. Slāpes jau var liecināt, ka organisms sāk izjust šķidruma trūkumu. Vislabākā izvēle ikdienas hidratācijai ir ūdens. Saldināti dzērieni, enerģijas dzērieni un alkohols nav labs veids, kā veldzēt slāpes, īpaši karstumā un fiziskas slodzes laikā. Turklāt garākam izbraucienam ūdens jāplāno ar rezervi – ne tikai dzeršanai, bet arī roku noskalošanai, brūces attīrīšanai vai medikamentu lietošanai. Ja dodaties uz vietu, kur nav droša dzeramā ūdens, tas jāņem līdzi slēgtā iepakojumā vai atkārtoti lietojamās pudelēs, kuras pirms tam rūpīgi izmazgātas.
Par šķidruma trūkumu var liecināt galvassāpes, sausa mute, reibonis, vājums, tumšāks urīns, apjukums vai sirdsklauves. Īpaši uzmanīgiem jābūt cilvēkiem gados, cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām, nieru slimībām, cukura diabētu vai tiem, kuri lieto zāles, kas var ietekmēt šķidruma līdzsvaru organismā. Šādos gadījumos pirms garāka izbrauciena vērtīga ir farmaceita vai ārsta konsultācija.
Droša maltīte ir tikpat svarīga kā garšīga maltīte
Vasarā pārtika bojājas ātrāk, īpaši, ja tā ilgstoši atrodas siltumā. Tāpēc piknikam un izbraucienam jāizvēlas produkti, kurus iespējams droši uzglabāt. Īpaša uzmanība jāpievērš gaļai, zivīm, piena produktiem, olām, gataviem salātiem, krēmiem un produktiem, kas jau ir sagriezti vai termiski apstrādāti. Aukstumā uzglabājamie produkti jāievieto aukstumsomā ar aukstuma elementiem. Neapstrādāta gaļa vai zivis jātur atsevišķi no gataviem produktiem, lai nepieļautu krustenisko piesārņojumu. Rokas jāmazgā vai jādezinficē pirms ēdiena gatavošanas un ēšanas, bet jēliem un gataviem produktiem nevajadzētu izmantot vienus un tos pašus traukus, dēlīšus un nažus.
Augļi, ogas un dārzeņi jānomazgā pirms ēšanas, arī tad, ja tie izskatās tīri. Produktus ar nepatīkamu smaku, mainītu izskatu, bojājuma pazīmēm vai beigušos derīguma termiņu labāk nelietot. Saindēšanās ar pārtiku var ātri sabojāt izbraucienu, bet cilvēkiem ar hroniskām slimībām vai novājinātu organismu tā var radīt arī nopietnākas sekas. Jāņem vērā, ka izmaiņas ēdienkartē, karstums, neregulāras maltītes, nepietiekams ūdens daudzums un nepietiekama pārtikas higiēna var veicināt sliktu dūšu, vēdera pūšanos, caureju, aizcietējumu vai vemšanu. Tāpēc aptieciņā vēlams iekļaut līdzekļus, kas palīdz vieglu gremošanas traucējumu gadījumā, kā arī perorālās rehidratācijas līdzekļus šķidruma un sāļu zuduma mazināšanai. Par piemērotāko izvēli jāvaicā farmaceitam, īpaši, ja cilvēks lieto citas zāles vai viņam ir hroniskas slimības.
Svarīgākais vēdera infekciju un saindēšanās gadījumā ir šķidruma uzņemšana nelieliem malkiem. Jāizvairās no alkohola, trekniem ēdieniem un pārmērīgas slodzes. Medicīniska palīdzība nepieciešama, ja ir atkārtota vemšana, nespēja uzņemt šķidrumu, asiņaina caureja, ļoti stipras sāpes vēderā, augsta temperatūra, apjukums, izteikts vājums vai straujas dehidratācijas pazīmes.
Pirmā palīdzība sākas ar mierīgu rīcību
Nobrāzumi, iegriezumi, tulznas, sastiepumi un nelieli saules apdegumi ir bieži vasaras izbraucienu pavadoņi. Lielākajā daļā gadījumu palīdz mierīga un secīga rīcība: novērtēt situāciju, apturēt aktivitāti, attīrīt brūci, uzlikt tīru pārsēju un vērot pašsajūtu.
Pirmās palīdzības aptieciņā vēlams iekļaut sterilus pārsējus, marles salvetes, plāksterus dažādos izmēros, elastīgo saiti, antiseptisku līdzekli brūču apstrādei, vienreizlietojamus cimdus, šķēres, pinceti, aukstuma kompresi, līdzekli tulznu aprūpei un termometru. Noder arī atkritumu maisiņš, roku dezinfekcijas līdzeklis un neliels daudzums tīra ūdens.
Ja ir spēcīga asiņošana, jāpieliek tiešs spiediens brūcei un jāmeklē mediķu palīdzība. Ja ir aizdomas par lūzumu, stipras sāpes, deformācija, nespēja kustināt locekli vai trauma pēc kritiena, cietušo nevajadzētu lieki kustināt. Īpaši nopietni jāuztver galvas, mugurkaula un kakla traumas, kā arī traumas pēc lēciena ūdenī. Šādos gadījumos obligāti jāzvana 113.
Pazīmes, kuras nedrīkst ignorēt
Pārkaršana var attīstīties ātri, īpaši fiziskas slodzes, bezvēja, augsta mitruma, neatbilstoša apģērba un nepietiekama šķidruma uzņemšanas gadījumā. Brīdinājuma pazīmes var būt vājums, reibonis, galvassāpes, slikta dūša, karsta āda, paātrināta sirdsdarbība, apjukums vai ģībonis. Ja parādās pārkaršanas pazīmes, cilvēks jānogādā ēnā vai vēsākā vietā, jāpārtrauc fiziska slodze, jāatbrīvo no cieša vai lieka apģērba un jāatvēsina ar vēsu ūdeni vai mitru audumu. Ja cilvēks ir apjucis, zaudē samaņu, viņam ir krampji, elpošanas traucējumi vai stāvoklis neuzlabojas, nekavējoties jāzvana 113.
Kukaiņi, ērces un alerģijas
Esot dabā, jāatceras par ērcēm, odiem, dunduriem, bitēm, iršiem un lapsenēm. Pirms došanās mežā vai pļavā ieteicams izvēlēties nosedzošu apģērbu, bikšu galus ievietot zeķēs vai apavos, izmantot kukaiņu atbaidīšanas līdzekļus un pēc atgriešanās rūpīgi pārbaudīt ķermeni, apģērbu un līdzi paņemtās mantas. Ērces var būt sastopamas ne tikai mežā, bet arī garā zālē, parkos, krūmājos un piemājas teritorijās.
Kukaiņu dzēlieni parasti izraisa lokālu apsārtumu, niezi un pietūkumu, taču dažiem cilvēkiem iespējamas smagas alerģiskas reakcijas. Steidzama palīdzība vajadzīga, ja pēc dzēliena parādās sejas, lūpu vai mēles tūska, elpas trūkums, sēkšana, reibonis, ģībonis vai strauji izplatās nātrene. Cilvēkiem, kuriem iepriekš bijušas smagas alerģiskas reakcijas, izbrauciens jāplāno īpaši rūpīgi un jāievēro ārsta norādījumi.
Drošība pie ūdens
Peldēšanās, laivošana un ūdens sports ir viena no lielākajām vasaras baudām, bet arī viens no nozīmīgākajiem riskiem. Nedrīkst peldēt alkohola reibumā, vienatnē, aiz bojām vai nepazīstamās ūdenstilpēs. Ūdenī nevajadzētu lēkt no laipām, klintīm vai citiem paaugstinājumiem, īpaši, ja nav zināms ūdenstilpes dziļums un grunts. Laivā vai uz SUP dēļa glābšanas veste nav formalitāte, bet drošības pamats.
Arī pēc izglābšanās no slīkšanas vai aizrīšanās ar ūdeni pašsajūta jāvēro uzmanīgi. Elpošanas traucējumi, klepus, miegainība, vājums vai slikta pašsajūta pēc šāda notikuma ir iemesls nekavējoties meklēt mediķu palīdzību.
Sabiedrotais pirms ceļa, ne tikai problēmu brīdī
Farmaceits var palīdzēt izveidot individuāli piemērotu aptieciņu izbraucienam, pārbaudīt, vai līdzi ir viss nepieciešamais hronisku slimību kontrolei, izskaidrot bezrecepšu līdzekļu lietošanu, saderību un iespējamās blakusparādības. Īpaši nozīmīga ir konsultācija cilvēkiem, kuri lieto vairākas zāles, dodas karstumā, plāno fizisku slodzi vai jau iepriekš zina par alerģijām, kuņģa un zarnu trakta jutīgumu vai asinsspiediena svārstībām.
Aptiekā var saņemt padomu par saules aizsarglīdzekļiem, ādas kopšanu pēc uzturēšanās saulē, kukaiņu atbaidīšanas līdzekļiem, brūču aprūpi, pārsējiem, rehidratācijas līdzekļiem un zāļu drošu uzglabāšanu. Farmaceits var arī palīdzēt saprast, kad situācija vairs nav risināma ar pašaprūpi un nepieciešama ārsta, ģimenes ārsta konsultatīvā tālruņa vai neatliekamās medicīniskās palīdzības iesaiste.
Svarīgi atcerēties, ka zāles un medicīnas preces jāiegādājas licencētās aptiekās. Līdzņemamās zāles vēlams glabāt oriģinālajā iepakojumā, pasargāt no karstuma un tiešiem saules stariem, kā arī turēt bērniem un mājdzīvniekiem nepieejamā vietā.
Vasaras izbrauciens nav jāpadara sarežģīts, tomēr pārdomāta sagatavošanās var izšķirt, vai brīvdienas paliks atmiņā ar prieku vai ar nepatīkamu satraukumu. Jo labāk sagatavojamies, jo brīvāk varam baudīt vasaru – ar mieru un drošības sajūtu.
