Saaukstēšanās medicīniski tiek dēvēta par akūtu augšējo elpceļu vīrusu infekciju jeb saīsināti ARS. Saaukstēšanās pārsvarā ir vieglas norises infekcijas slimība, kas skar degunu, rīkli un citus augšējos elpošanas ceļus. Būtiski uzsvērt, ka par spīti tautā lietotajam nosaukumam, kas saistīts ar “aukstumu”, slimību izraisa vīrusi, nevis salšana un aukstums. Pastāv vairāk nekā 200 dažādu vīrusu, kas var izraisīt saaukstēšanās simptomus. Visbiežākie “vaininieki” ir rinovīrusi, kas sastopami 10 - 40 % gadījumu, kā arī sezonālie koronavīrusi un paragripas vīrusi. Šie mikroskopiskie slimību ierosinātāji izplatās no cilvēka uz cilvēku galvenokārt gaisa pilienu ceļā, piemēram, ar sīkiem siekalu pilieniem, kas rodas šķaudot vai klepojot, un kontaktceļā, piemēram, pieskaroties koplietošanas virsmām un priekšmetiem un pēc tam sejai.
Kāpēc tad slimību sauc par “saaukstēšanos”? Auksts un nepastāvīgs laiks pats par sevi nav tiešs cēlonis, taču tas rada apstākļus, kas veicina vīrusu izplatīšanos un vairošanos. Protams, aukstums netieši spēlē lomu, tomēr pārāk bieža atrašanās aukstumā automātiski nenozīmē saslimšanu. Vēsā laikā cilvēki biežāk uzturas telpās ciešā kontaktā, mazāk vēdina telpas, un tas palielina risku inficēties. Tāpat jāpiemin, ka organisma uzņēmību ietekmē arī klimata pārmaiņas un stress. Imūnsistēma reaģē uz pārslodzi un straujām laikapstākļu maiņām, un tas ir saslimšanas iemesls. Citiem vārdiem sakot, visizplatītākais iemesls saaukstēšanās epizožu aizsākumam ir saskare ar vīrusu, kam konkrētajā brīdī mūsu organisma aizsargspējas nav gatavas pretoties. Šādu situāciju veicina gan vīrusa klātbūtne apkārtējā vidē, piemēram, kāds kolēģis, klasesbiedrs vai ģimenes loceklis jau slimo, gan arī tādi individuāli riska faktori kā nepietiekams miegs, hronisks stress, nepilnvērtīgs uzturs vai imunitāti novājinošas saslimšanas. Pētījumi rāda, ka stress un neizgulēšanās palielina uzņēmību pret saaukstēšanos, savukārt regulāras fiziskās aktivitātes un labs vispārējais veselības stāvoklis palīdz retāk slimot.
Tajā pašā laikā ir maldīgs priekšstats, ka saaukstēšanās nav nopietna un to var ignorēt. Patiesībā jebkura respiratora vīrusu infekcija var radīt sarežģījumus, piemēram, ieilgusi saaukstēšanās reizēm noved pie tādām baktēriju infekciju komplikācijām kā deguna blakusdobumu iekaisuma (sinusīta), bronhīta vai pat plaušu karsoņa. Tādēļ pret saaukstēšanos jāizturas atbildīgi. Labāk savlaicīgi atpūsties un ārstēties, nevis varonīgi turpināt ikdienas gaitas, riskējot gan ar savu veselību, gan apkārtējo inficēšanu.
Saaukstēšanās simptomi un kā tos atpazīt
Saaukstēšanās parasti sākas pakāpeniski. Sākotnēji var būt neliels krekšķis kaklā vai skrāpējoša sajūta rīklē, kam drīz pievienojas šķaudīšana un aizlikts deguns vai ūdeņainas iesnas. Raksturīgi simptomi ir arī iekaisis kakls, klepus (sākumā bieži sauss), neliels drudzis (parasti temperatūra zem 38 °C), galvassāpes, nogurums un vispārējs slikts pašsajūtas stāvoklis. Ne vienmēr parādās visi minētie simptomi. Katram cilvēkam saaukstēšanās var noritēt mazliet citādi. Kādam izteiktākas būs iesnas un šķaudīšana, citam – kakla sāpes un klepus, bet temperatūra paliks normas robežās. Bērniem biežāk novērojama paaugstināta temperatūra, bet pieaugušajiem saaukstēšanās nereti noris bez drudža vai ar tikai pavisam nelielu temperatūras kāpumu. Kopumā saaukstēšanās simptomi ir vieglāki par gripas pazīmēm un attīstās lēnāk. Jāpiebilst, ka situācijā, ja pēkšņi vienas dienas laikā temperatūra paaugstinās virs 38,5 °C un papildus ir drebuļi, stipras galvassāpes un muskuļu sāpes, visticamāk, tā nav saaukstēšanās, bet gan gripa. Gripa parasti sākas ļoti pēkšņi. No rīta cilvēks jūtas vesels, bet pēcpusdienā jau guļ ar augstu temperatūru. Savukārt koronavīrusa (Covid-19) infekcija klīniski var būt ļoti līdzīga saaukstēšanās slimībai, jo bieži simptomi ir viegli vai vidēji smagi un skar tikai augšējos elpceļus. Tāpēc bez testēšanas nereti nav iespējams droši zināt, vai saslimšanā ir vainojams saaukstēšanās vīruss vai tomēr Covid-19, vai gripas vīruss. Mūsdienās, kad apkārt daudzi šķauda un klepo, ir prātīgi izslēgt nopietnākas infekcijas, veicot Covid-19 paštestu vai laboratorisku testu, kā arī nekautrēties konsultēties ar ārstu, ja ir bažas par gripu vai bakteriālu angīnu.
Lielākoties cilvēkiem saaukstēšanās norit salīdzinoši viegli un bez komplikācijām, ilgstot aptuveni 7 līdz 10 dienas. Taču jāņem vērā, ka katra organisma reakcija ir individuāla. Ir iespējams, ka saaukstēšanās var ilgt līdz divām nedēļām, it īpaši ja sākumā nav ievērots saudzējošs režīms. Bērniem, kam imunitāte vēl tikai “mācās” cīnīties ar vīrusiem, saaukstēšanās epizodes ir biežākas, un mazi bērni var saaukstēties vairākas reizes gadā. Ja saslimst seniori, viņiem var būt smagāka slimības gaita, it īpaši ja ir hroniskas veselības problēmas, tādēļ profilakse šajā vecuma grupā ir īpaši svarīga.
Parasti saaukstēšanās gadījumā ārsta apmeklējums nav nepieciešams, un cilvēks var sekmīgi ārstēties mājās. Taču ir situācijas, kad mediķu palīdzība ir vajadzīga. Nekavējoties sazinieties ar savu ģimenes ārstu, ja jums:
- ir temperatūra augstāka par 38,5 °C, un tā turas ilgāk par trīs dienām;
- ir ļoti slikta pašsajūta drudža dēļ;
- parādās spēcīgas galvassāpes, sāpes krūtīs, auss sāpīgums u.tml.;
- ir apgrūtināta elpošana vai sēcoša elpa, stiprs elpas trūkums;
- klepus nepāriet ilgāk par divām nedēļām vai arī tas kļūst arvien smagāks;
- ir citi neparasti vai pastiprinoši simptomi, piemēram, ļoti stiprs kakla iekaisums ar augstu temperatūru var liecināt par bakteriālu angīnu vai arī ir izteikts vājums un miegainība, apziņas traucējumi, bērniem – krampji vai miegainība u.c.
Īpaši piesardzīgiem jābūt, ja saslimst zīdainis vai pavisam mazs bērns. Jaundzimušajiem un mazuļiem līdz trīs mēnešu vecumam jebkurš drudzis ir iemesls steidzamai ārsta apskatei. Tāpat arī grūtniecēm un cilvēkiem ar novājinātu imunitāti, piemēram, onkoloģiskiem pacientiem, kam veiktas ķīmijterapijas, ir labāk konsultēties ar ārstu jau pie pirmajām slimības pazīmēm.
Ģimenes ārsts var veikt izmeklējumus un nepieciešamības gadījumā nozīmēt analīzes vai rentgenu (Rtg), lai izslēgtu nopietnākas diagnozes. Laikus veiktas medicīniskās pārbaudes palīdz novērst smagu komplikāciju attīstību un paātrina izveseļošanos, ja tomēr atklājas, ka vainīgs nav tikai “parasts vīruss”.
Kā ārstēt saaukstēšanos un atvieglot simptomus
Svarīgākais princips ir miers un rūpes par sevi. Jūtot pirmos saaukstēšanās simptomus, labāk ir palikt mājās, atcelt darbus un dot organismam iespēju cīnīties ar infekciju. Atpūta ir būtiska un arī kārtīga izgulēšanās, jo miega laikā imūnsistēma strādā visefektīvāk. Pat ja simptomi šķiet viegli, pāris dienas labāk pavadīt mājās. Tas ne tikai palīdzēs pašam ātrāk atveseļoties, bet arī pasargās citus no inficēšanās. Ņemot vērā Covid-19 pieredzi, speciālisti īpaši uzsver, ka, jūtot elpceļu infekcijas pazīmes, nav vietas vieglprātībai publisku vietu apmeklējumiem. Ģimenes locekļiem vai kaimiņiem var lūgt palīdzību iegādāties medikamentus vai pārtiku. Labāk būt atbildīgam un uzmanīgam!
Laba pašsajūta saaukstēšanās laikā lielā mērā atkarīga no tā, vai pietiekami daudz tiek dzerts ūdens. Kad ir paaugstināta temperatūra cilvēks pastiprināti svīst, turklāt, elpojot caur aizliktu degunu, pastiprināti izžūst gļotādas. Tas viss palielina šķidruma zudumu. Tādēļ ārsti un farmaceiti iesaka jau no pirmajām slimības dienām uzņemt daudz šķidruma – vismaz 2–3 litrus diennaktī. Vislabāk der silti dzērieni: zāļu tējas, silts ūdens ar citronu, viegls buljons. Silts šķidrums silda kaklu, atvieglo sāpes un veicina gļotu atbrīvošanos elpceļos, turklāt palīdz organismam izvadīt vīrusa radītos toksīnus. Klasiska izvēle ir liepziedu tēja. Tai piemīt viegla sviedrējoša un temperatūru mazinoša iedarbība. Palīdz arī kumelīšu tēja, kas mazina iekaisumu, aveņu lapu un upeņu lapu tējas stiprina imunitāti un satur dabīgo C vitamīnu. Tējām droši var pievienot svaigu ingvera sakni, citrona šķēlīti un medu. Medus un ingvers tradicionāli tiek dēvēti par “dabīgām antibiotikām”, jo tiem piemīt antibakteriālas un pretiekaisuma īpašības, kas stiprina organisma aizsargspējas. Galvenais ir dzert bieži un nedaudz, lai organisms nepārtraukti saņemtu nepieciešamo šķidrumu.
Saaukstēšanās simptomi var radīt jūtamu diskomfortu, tāpēc ir vērts izmantot aptiekā pieejamos bezrecepšu līdzekļus, kas palīdzēs tos mazināt. Iekaisis kakls ir viena no nepatīkamākajām saaukstēšanās pazīmēm. Lai to remdētu, var skalot kaklu ar siltu ūdeni, kumelīšu tēju vai skalot ar antibakteriālas iedarbības medikamentu, kas paredzēts šķīduma pagatavošanai un ārīgai lietošanai mutes dobuma un rīkles iekaisumu gadījumos. Kakla sāpju atvieglošanai ļoti efektīvi ir sūkājamas tabletes ar pretiekaisuma un anestēzijas vielām ar benzokaīnu, flurbiprofēnu, ambroksolu u.c. aktīvajām vielām, kas mazina iekaisumu, dedzināšanu un sāpes kaklā. Tās aptiekās pieejamas bez receptes, turklāt daudzām no tām piemīt arī antiseptiska iedarbība, proti, tās mazina mikrobu vairošanos. Tikai jāatceras, ka starp to lietošanu un ēdienreizēm nedrīkst ēst vai dzert vismaz 10–15 minūtes, lai zāļu vielas paspētu iedarboties.
Šķaudīšana un iesnas pirmajās dienās ir veids, kā organisms atbrīvojas no vīrusa. Ja ir sajūta, ka deguns ir kā pārplīsusi ūdens caurule un pietūkst gļotāda, viena no drošākajām rīcībām ir deguna skalošana un gļotādas mitrināšana ar izotonisku sālsūdeni. Aptiekās ir pieejami gan jūras ūdens aerosoli, gan skalošanas šķīdumi. Šāds sālsūdens attīra deguna ejas un mazina tūsku. Turklāt farmaceiti iesaka deguna gļotādu regulāri skalot un mitrināt, īpaši mainīgos laikapstākļos, jo tas uztur labu imunitāti un samazina vīrusu nokļūšanas iespējas organismā.
Pirms došanās ārā vēsā laikā var arī ieziest deguna iekšpusi ar īpašu aizsargziedi, kas kavē mikrobu un vīrusu pieķeršanos gļotādai. Ja deguns ir stipri aizlikts, var lietot arī deguna pilienus vai aerosolus ar dekongestantiem, piemēram, ksilometazolīnu vai oksimetazolīnu. Tās ir vielas, kas ātri sašaurina asinsvadus un novērš gļotādas tūsku. Šie līdzekļi dod ātru atvieglojumu, taču ar tiem jābūt piesardzīgiem! Dekongestantus nedrīkst lietot ilgāk par 5–7 dienām, citādi var rasties pieradums un pretēja reakcija – hroniski aizlikts deguns. Alternatīva sintētiskajiem dekongestantiem ir augu valsts preparāti ar līdzīgu iedarbību. Piemēram, mentols, eikalipts vai priežu ekstrakti daudzos deguna balzamos un inhalatoros atvēsina un atbrīvo elpceļus, palīdzot justies brīvāk. Noderīga ir arī karsta duša vai ieelpošanas trauks ar kumelīšu, priežu skuju tēju vai fizioloģisko šķīdumu, kas palīdz atslābināt aizliktu degunu un bronhus.
Klepus saaukstēšanās laikā var būt divējāds. Sauss klepus parasti ir slimības sākumā. Tas ir kairinošs kaklam un bez atkrēpošanas. Pēc pāris dienām bronhos veidojas gļotas, kas jāizklepo, un klepus ir ar krēpām. Sausu klepu ieteicams mīkstināt, lai mazinātu rīkles kairinājumu. Tam noder, piemēram, Islandes ķērpja ekstrakts, kas ir pieejams sīrupu, pastilu veidā un mazina kairinājumu. Palīdz arī silta tēja ar medu un sildošas procedūras. Mitrā klepus fāzē galvenais uzdevums ir atvieglot krēpu izdalīšanos. Bieži tiek lietoti atkrēpošanu veicinoši sīrupi ar dabīgiem ekstraktiem. Populāri ir efejas un ceļtekas ekstrakti, kas šķidrina un izvada bronhu sekrētu. Lai krēpas vieglāk izdalītos, ļoti svarīgi ir dzert ūdeni. Pietiekams šķidruma daudzums palīdz bronhu sekrētam kļūt šķidrākam.
Paaugstināta temperatūra saaukstēšanās gadījumā parasti ir mērena ap 37–38 °C. Ārsti atgādina, ka temperatūra līdz 38–38,5 °C nav obligāti jāpazemina, ja vien to var paciest. Drudzis ir dabīgs aizsargmehānisms, ar kura palīdzību organisms cīnās pret infekciju, jo vīrusiem nepatīk augstāka temperatūra. Tāpēc tādas pretdrudža zāles kā, piemēram, paracetamolu un ibuprofēnu iesaka lietot tikai tad, ja temperatūra pārsniedz 38 °C un izraisa izteiktu diskomfortu, proti, stipras galvassāpes, muskuļu sāpes un drebuļus.
Svarīgi ir rūpīgi sekot devām un nepārdozēt šos medikamentus! Farmaceiti atgādina, ka nepieciešams pārbaudīt zāļu sastāvu kombinētajos pretsaaukstēšanās līdzekļos, piemēram, karstajos dzērienos pret saaukstēšanos bieži jau ir pievienots paracetamols. Nedrīkst dubultot devu, dzerot gan pulverīti, gan tableti. Tā var viegli pārsniegt maksimālo dienas devu.
Ievērojiet arī, ka bērniem devu rēķina pēc svara, nevis vecuma, un bērniem drudža mazināšanai nedrīkst dot aspirīnu, jo pastāv risks smagai komplikācijai ‘‘Reja sindromam’’.
Maldīgs priekšstats par saaukstēšanos
Diemžēl sabiedrībā joprojām pastāv dažādi maldīgi priekšstati par to, kā vislabāk ārstēt saaukstēšanos:
- Antibiotikas palīdz ātrāk izveseļoties. Šis ir ļoti bīstams un maldinošs uzskats, jo antibiotikas neiedarbojas uz vīrusiem, tātad nespēj izārstēt saaukstēšanos, ko izraisījis, piemēram, rinovīruss. Antibiotikas ietekmē tikai baktērijas, un drīkst lietot tikai tās, ko ir nozīmējis ārsts, ja patiešām attīstījusies bakteriāla komplikācija, piemēram, strutainā angīna vai plaušu karsonis. Profilaktiska vai nepamatota antibiotiku lietošana “drošības pēc” saaukstēšanās sākumā nenovērsīs komplikācijas, tieši otrādi – tā var kaitēt Antibiotikas iznīcina arī labās baktērijas zarnu traktā, kas palīdz imunitātei cīnīties pret vīrusu. Rezultātā imunitāte tiek novājināta un atveseļošanās var pat ieilgt. Turklāt lieka antibiotiku lietošana veicina rezistenci, tas ir, baktērijas kļūst nejutīgas pret zālēm, un nākotnē nopietnas infekcijas būs grūtāk ārstēt. Tāpēc nelietojiet antibiotikas bez vajadzības! Saaukstēšanās gadījumā tās drīkst nozīmēt tikai ārsts un tikai tad, ja skaidri pierādās bakteriālas infekcijas pievienošanās. Vīrusu saaukstēšanās gadījumos (līdz aptuveni 3 reizēm gadā) medikamentu izrakstīšana nav nepieciešama, jo organisms pats tiek galā un antibiotikas te nelīdzēs.
- Tablete palīdzēs izārstēties vienas dienas laikā. Daudzi alkst iedzert “burvju tabletīti” un nākamajā dienā atkal būt veseli. Diemžēl tādas tabletes neeksistē. Pret vīrusiem specifisku zāļu nav. Atšķirībā no baktērijām, pret kurām ir antibiotikas, vīrusus pagaidām nevar iznīcināt ar zālēm. Līdz ar to visa ārstēšana balstās uz simptomu mazināšanu un organisma stiprināšanu, kamēr imūnsistēma pati paveic pārējo darbu. Jārēķinās vismaz ar 5–7 dienām, ko organisms cīnīsies, pat ja darīsiet visu pareizi. Tātad galvenais ir pacietība, jo citādi var panākt, ka slimojat ilgāk.
- Neuzmanīga attieksme pret simptomiem. Vēl viena kļūda ir ignorēt slimību vai mēģināt to pārciest, turpinot ierastās aktivitātes. Ja agrāk daudzi ar iesnām un aizsmakušu balsi devās uz darbu, tad tagad zinām, ka labāk tomēr palikt mājās. Ja neļaujam organismam atpūsties, tas nespēj pilnvērtīgi cīnīties ar vīrusu, un slimība var ieilgt vai pasliktināties. Tāpat nav ieteicams aizrauties ar lielu zāļu devu dzeršanu, lai tikai nomāktu drudzi un pēc iespējas drīzāk varētu doties strādāt. Drudzis ir signāls, ka ķermenis cīnās, bet, nomācot simptomus un nepārtraucot darba slodzi, jūs riskējat ar komplikācijām. Labāk pāris dienas pavadīt gultas režīmā, nekā vēlāk nedēļām ārstēt smagāku slimību.
- Nepiemērotu līdzekļu lietošana. Klepus gadījumā svarīgi atšķirt, vai klepus ir sauss vai mitrs. Pret sausu klepu nevajadzētu lietot atkrēpošanas sīrupus, kas stimulēs klepošanu vēl vairāk. Savukārt pret mitru klepu nav ieteicams lietot klepus refleksu nomācošus līdzekļus (ja vien ārsts nav īpaši ieteicis), jo tad bronhos var uzkrāties gļotas. Tāpat esiet uzmanīgi ar daudzu zāļu vienlaicīgu lietošanu. Bieži vien saaukstēšanās slimnieks iedzer paracetamolu, uzreiz vēl klepus sīrupu, tad deguna pilienus, kakla tabletes… Viss ir labi, ja vien netiek pārsniegtas devas un izvēlēti savstarpēji saderīgi līdzekļi. Visdrošāk ir ievērot farmaceita vai ārsta dotos norādījumus un lasīt instrukcijas.
- Maldīgi uzskati par profilaksi. Reizēm cilvēki paļaujas uz nepamatotiem paņēmieniem, lai izvairītos no saaukstēšanās. Piemēram, alkohola lietošana “dezinfekcijai” nepasargās no vīrusiem, drīzāk novājinās organismu un to dehidrēs. Arī pārmērīga sterilitāte ikdienā nav nepieciešama, jo imunitātei ir jāsaskaras ar mikrobiem, lai trenētos. Vēl viens populārs maldinošs uzskats ir par to, ka tie, kuri ir vakcinēti, ar saaukstēšanos nesaslims. Vakcinācija tiešām ir efektīvākā aizsardzība pret gripu un Covid-19, taču pret vīrusu saaukstēšanos vakcīnas nav, jo ir pārāk daudz vīrusu veidu. Tāpēc arī pret citām elpceļu infekcijām vakcinētajiem vienalga ir jārūpējas par profilaksi ikdienā.
Saaukstēšanās sezonā vissvarīgākais ir neatstāt novārtā savu veselību. Lai stipra imunitāte, lai možs gars un lai katrs šķaudiens atgādina nevis par slimību, bet gan par to, cik labi zinām, kā ar to tikt galā!
