Vecāki nereti satraucas, pamanot mazuļa galvas matainajā daļā vai uz zīdaiņa ādas dzeltenīgus, taukainus vai sausus un zvīņainus sabiezējumus. Mediķi to sauc par zīdaiņu seborejisko dermatītu vai zīdaiņu seboreju, bet tautas valodā šo parādību dēvē par piena kreveli.
Piena krevele var būt gan plānā kārtiņā, gan biezākā slānī, un tās krāsa variē no baltas līdz tumši dzeltenai. Nereti šie sabiezējumi atgādina sausas blaugznas vai krevelītes, kas visbiežāk pamanāmas fontanela jeb tā dēvētā avotiņa apvidū uz mazuļa galvas. Retāk piena krevele var parādīties arī cituviet. Dažiem zīdaiņiem krevelītes novērojamas uz pieres, uzacīs vai virs deguna, un ļoti reti – aiz ausīm, padusēs, cirkšņos vai ceļgalu locītavās. Šīs ir vietas, kur arī atrodas aktīvi tauku dziedzeri, tādēļ var veidoties līdzīgi sabiezējumi. Ja krevele manāma ārpus galvas matainās daļas, rūpīgi jānovēro, vai āda šajās vietās nav apsārtusi vai iekaisusi. Normālā gadījumā apsārtums un iekaisums nav raksturīgi, tomēr ieteicams konsultēties ar ārstu, ja redzamas tādas iekaisuma pazīmes kā ļoti sarkana, mitra un niezoša āda, lai pārliecinātos, vai nerodas kāda ādas infekcija vai cita problēma.
Par laimi, piena krevele neizraisa sāpes vai niezi mazulim. Bērniņš parasti jūtas labi, un krevelīte ir drīzāk kosmētisks un higiēnisks jautājums, nevis slimība. Speciālisti uzsver, ka piena krevele NAV infekcijas slimība. Tā nav lipīga un neliecina par sliktu aprūpi vai higiēnu. Daudzi vecāki kļūdaini domā, ka šīs kreveles liecina par to, ka mazulis nav pietiekami mazgāts. Tas ir mīts, jo piena krevele neveidojas netīrības dēļ, bet gan fizioloģisku procesu rezultātā. Tāpēc vecākiem nevajadzētu pārmest sev sliktu aprūpi. Šī parādība var skart pat visčaklāk aprūpētos mazuļus.
Precīzs iemesls, kāpēc vieniem zīdaiņiem piena krevele veidojas, bet citiem – nē, nav pilnībā noskaidrots. Tomēr ārsti min vairākus galvenos faktorus, kas veicina piena kreveles rašanos zīdaiņiem.
- Mammas hormoni. Grūtniecības laikā un zīdīšanas sākumā mazuļa organismā nonāk mammas hormoni. Šie hormoni stimulē tauku dziedzeru darbību jaundzimušā ādā. Rezultātā zīdainim pirmajās dzīves nedēļās tauku dziedzeri strādā īpaši aktīvi, izdalot daudz sebuma (ādas tauku). Pārmērīgais sekrēts sakalst un veido krevelītes jeb dzeltenīgos sabiezējumus, ko redzam uz galvas. Šis ir galvenais mehānisms, kā veidojas piena krevele. Citiem vārdiem sakot, mazuļa āda vēl pielāgojas dzīvei ārpus mammas dzemdes, un šajā adaptācijas periodā tauku dziedzeri mēdz “pārcensties”.
- Ādas mikroflora (rauga sēnītes). Zīdaiņa ādu apdzīvo arī dabiskā mikroflora, tostarp rauga sēnītes Malassezia. Lielākoties tās ir nekaitīgas, taču kombinācijā ar pastiprinātu tauku izdalīšanos šīs sēnītes var strauji vairoties. Barojoties no tauku dziedzeru sekrēta, Malassezia izdala vielas, kas var izraisīt nelielu iekaisumu ādā. Āda reaģē ar pastiprinātu šūnu atjaunošanos un lobīšanos, un veidojas pārmērīgas zvīņas, kas salīp kopā ar taukaino sekrētu un rezultātā rodas biezas kreveles. Šis mehānisms ir līdzīgs kā seborejiskajam dermatītam pieaugušajiem, tikai zīdaiņiem tas parasti ir īslaicīgs un pārejošs.
- B grupas vitamīnu faktors. Daži speciālisti izsaka pieņēmumu, ka piena kreveles veidošanos var veicināt arī zīdaiņa organisma nenobriedums absorbēt B grupas vitamīnus pietiekamā apjomā. Tas var ietekmēt ādas stāvokli un tauku dziedzeru darbību. Lai gan šī saistība nav pilnīgi pierādīta, pilnvērtīgs uzturs mammai un vēlāk pašam mazulim noteikti nāk par labu ādas veselībai. Māmiņām, kuras baro ar krūti, ieteicams lietot sabalansētu uzturu un, ja nepieciešams, ārsta nozīmētus vitamīnus, lai nodrošinātu bērniņu ar visām nepieciešamām vielām.
- Iedzimtība. Vērojams, ka piena krevelei var būt arī ģenētiska nosliece. Ja kādam no vecākiem vai ģimenes locekļiem bērnībā bija izteikta piena krevele, pastāv lielāka iespēja, ka arī mazulim tā parādīsies. Tas gan nenozīmē, ka tas noteikti notiks, taču ģenētiskais fons var spēlēt svarīgu lomu ādas reakciju īpatnībās.
Ir būtiski uzsvērt, ka piena krevele NAV alerģija. Pati par sevi tā neliecina par alerģisku reakciju uz pārtiku vai kādiem kopšanas līdzekļiem. Pēdējā laikā veiktie pētījumi rāda, ka piena krevelei nav tiešas saistības ar mazuļa alerģiskumu nākotnē, piemēram, tas neparedz, ka bērnam vēlāk būs alerģija pret pārtiku vai atopiskais dermatīts. Tāpat nosaukums “piena krevele” nav saistīts ar govs piena lietošanu nedz mammas, nedz bērna uzturā. Tā ir ādas parādība, kas rodas hormonālu un fizioloģisku procesu dēļ, nevis no uztura kļūdām.
Protams, katrs mazulis ir unikāls. Dažiem piena krevelīte var būt tik tikko manāma un viegli nolobās pati, citiem veidojas biezāka kārta. Nav vienas vainīgās lietas, ko vecāki būtu izdarījuši vai neizdarījuši, – šī parādība vienkārši mēdz notikt ar zīdaiņiem.
Kad parādās un cik ilgi saglabājas piena krevele
Piena krevele mazulim parasti sāk veidoties pirmajās dzīves nedēļās. Bieži vien vecāki to pamana, kad zīdainis ir aptuveni 2–4 nedēļas vecs, bet vēlākais – ap 2 mēnešu vecumu. Interesants novērojums ir par to, ka biežāk piena krevele ir zīdaiņiem, kuri tiek baroti ar krūti. Iespējams, šajā gadījumā būtiska loma ir mammas hormoniem, kas caur pienu mazliet ietekmē bērna ādu. Taču arī zīdaiņiem, kuri saņem pienu aizstājošu maisījumu, mēdz būt piena krevele, līdz ar to tas nav tikai “mammas piena bērnu” paradums.
Par laimi, piena krevele ir pārejoša. Vairumam mazulīšu tā pamazām izzūd līdz aptuveni 3 mēnešu vecumam. Bieži vien vecāki pamana, ka krevelīte sāk mazināties tajā laikā, kad bērnam sāk straujāk augt jaunie matiņi. Tomēr dažiem bērniņiem kreveles var saglabāties ilgāk – pat vairākus mēnešus. Ir gadījumi, kad nelielas krevelītes vēl redzamas 6–12 mēnešu vecumā, it sevišķi, ja tās sākotnēji bijušas ļoti biezas. Arī šajā gadījumā satraukumam nav pamata, jo līdz apmēram pusotra gada vecumam piena krevele parasti izzūd pilnībā, pat ja vecāki to speciāli nenomazgā. Kad bērna organismā beidzas mammas hormonu ietekme un tauku dziedzeri sāk darboties normālā režīmā, jaunas kreveles vairs nerodas.
Lai arī piena krevele ar laiku var izzust pati, daudzi vecāki vēlas no tās atbrīvoties ātrāk – gan estētisku iemeslu dēļ, gan arī tāpēc, lai mazuļa galvas āda būtu tīra. Svarīgākais princips ir rīkoties saudzīgi un pakāpeniski. Nekad nemēģiniet kreveli nokasīt vai noplēst ar varu, īpaši, ja tā ir sausa! Tas var savainot mazuļa maigo ādu un radīt iekaisumu.
Kā pareizi kopt ādu un atbrīvoties no piena kreveles
- Mīkstināt kreveli ar eļļu. Aptuveni 15–30 minūtes pirms mazuļa vannošanas vēlams maigi iemasēt kreveles skartās vietas ar siltu, tīru eļļu. Var izmantot sterilizētu olīveļļu, kokosriekstu vai vīnogu kauliņu eļļu, vai speciāli zīdaiņiem paredzētu eļļu, ko var iegādāties aptiekās. Eļļa mīkstinās sausās zvīņas un palīdzēs tām atlipt no ādas.
- Mazgāšana ar šampūnu. Pēc eļļošanas vanno mazuli kā parasti, nomazgājot arī galvu. Vislabāk lietot maigu zīdaiņiem domātu šampūnu. Ir pieejami arī speciāli šampūni piena kreveles mazināšanai. Uzklājiet nedaudz šampūna uz galvas ādas un atstājiet to iedarboties pāris minūtes. Tas palīdzēs vēl vairāk atmiekšķēt kreveles. Tad rūpīgi, ar siltu ūdeni izskalojiet mazuļa matus. Jāpiebilst, ka nav nepieciešams galvu mazgāt ar šampūnu katru dienu, pietiks ar vienu reizi nedēļā šādai procedūrai. Pārāk bieža mazgāšana var kaitēt, jo zīdaiņa āda ir ļoti maiga. Ja mazuļa galvu mazgā ar šampūnu katru dienu vai ik pārdienas, ādas dabiskie tauki tiks pārmērīgi nomazgāti, un tauku dziedzeri var sākt strādāt vēl aktīvāk, lai kompensētu zudumu. Tā var pat veicināt kreveles veidošanos, nevis to novērst.
- Maiga izsukāšana. Pēc mazgāšanas, kad kreveles ir mīkstas, ar mīkstu ķemmīti vai birstīti ļoti saudzīgi izsukājiet matus pretēji to augšanas virzienam. Nekādā gadījumā neberzējiet, neskrāpējiet ar nagu un neplēsiet kreveli ar spēku! Ja kāda kreveles daļa vēl stingi turas pie ādas, labāk atstājiet to, jo nākamajā reizē tā atmirks un nolobīsies vieglāk.
- Mitrināšana, ja nepieciešams. Ja pēc kreveles noņemšanas mazuļa galvas āda izskatās sausa vai viegli kairināta, uzklājiet plānu kārtiņu mitrinoša krēma, kas piemērots zīdaiņiem. Aptiekās ir pieejami arī speciāli krēmi ādas kopšanai piena kreveles gadījumos, un tie palīdz nomierināt un atjaunot galvas ādu. Šis solis nav obligāts, ja āda izskatās normāla. Ja ir neliels sausums, mitrinošs līdzeklis nāks par labu.
Speciālisti iesaka šīs procedūras atkārtot ne biežāk kā 2–3 reizes nedēļā. Nevajag censties visu noņemt vienā reizē, jo piena krevele mēdz atjaunoties, ja mēģina agresīvi to likvidēt vienā piegājienā. Tāpēc pacietība un maigums ir veiksmīgas aprūpes atslēgas.
Ja piena kreveles ir uz uzacīm, pieres vai starp acīm, kopšana ir līdzīga: maigi ieziež ar eļļu, ļauj mīkstināties un pēc tam saudzīgi nomazgā ar ūdeni. Acs plakstiņus gan nevajadzētu nekādā gadījumā berzt ar šampūnu! Ja krevele būtu uz plakstiņiem (kas ir ļoti reti), to drīkst tikai viegli noziest ar vates kociņu, kam uzpilināta eļļa, un vēlāk ļoti saudzīgi notīrīt. Par kopšanu acu apvidū labāk konsultēties ar ārstu, lai nekaitētu bērna redzei.
Tāpat ir jāatceras, ka pēc matu mazgāšanas nevajag spēcīgi berzēt galvu ar dvieli, bet gan to viegli nosusināt ar maigu dvielīti, piespiežot un ļaujot ūdenim iesūkties. Enerģiska berzēšana var kairināt ādu.
Dažkārt vecāki ievēro, ka pēc kāda laika, lai arī krevelīte ir bijusi noņemta, tā atkal parādās. Tas ir iespējams. Kamēr bērniņš maziņš un hormonālais fons nav stabilizējies, tauku dziedzeri var turpināt intensīvi darboties. Labā ziņa – atkārtoti kreveles parasti veidosies plānākas un mazākā apjomā nekā pirmoreiz.
Procedūru ar eļļošanu, mazgāšanu un sukāšanu var droši veikt atkārtoti ik nedēļu vai pāris reizes nedēļā, kamēr nepieciešams. Tāpat kā ravējot dārzu – nezāles var atkal uzdīgt, bet mēs tās atkal izravējam. Ja piena krevele atgriežas, jāturpina to saudzīgi tīrīt. Laika gaitā tauku dziedzeri nomierināsies un krevele vairs neveidosies.
Ja piena krevele atjaunojas ļoti bieži un vienlaikus bērnam ir citi ādas simptomi, piemēram, sausi pleķi uz sejas un ķermeņa un nieze, tad ir vērts konsultēties ar ārstu. Iespējams, ka šīs kreveles ir daļa no plašākas ādas problēmas, piemēram, zīdaiņu ekzēmas vai atopiskā dermatīta izpausme. Īpaši tas attiecas uz situācijām, kad piena krevele saglabājas vēl pēc viena gada vecuma. Ārsts izvērtēs, vai nav nepieciešami papildu pasākumi, piemēram, ārstniecisks krēms iekaisuma mazināšanai vai izmaiņas uzturā.
Internetā un tautas padomos var atrast ieteikumus lietot visdažādākos līdzekļus – no cepamās eļļas līdz pat spirtam vai sodas pastai. Nekad nelietojiet spirtu saturošus šķīdumus zīdaiņa ādas kopšanai, jo tie to pārmērīgi sausina un kairina! Arī stipri sārmains ziepjūdens vai sodas šķīdums var izjaukt ādas pH līmeni un radīt vairāk ļaunuma. Pieturieties pie maigas, dabiskas eļļas un speciāliem zīdaiņiem paredzētiem līdzekļiem, kas ir pārbaudīti un droši. Ja vēlaties izmēģināt kādu tautas metodi, piemēram, kumelīšu uzlējuma kompreses, labāk vispirms jautājiet padomu savam pediatram.
Vēršam uzmanību, ka vecākiem nevajadzētu būt vienaldzīgiem pret it kā nenozīmīgām lietām, jo rūpes, kas tiek veltītas saviem mazuļiem, atmaksājas ilgtermiņā. Tas ir neliels solis, kas demonstrē lielu mīlestību. Šodien tā ir piena krevele, rīt var būt zobiņu nākšana vai kas cits. Katrā posmā aktīva līdzdalība un atbalsts no vecāku puses palīdz bērnam augt veselam un laimīgam. Atcerieties, ka jūs ne tikai mazgājat savas atvases galvu, bet veidojat ieradumu rūpēties. Bērns augs ar apziņu, ka veselība ir svarīga un vecāki vienmēr parūpēsies par viņu. Šī drošības izjūta un veselīgie ieradumi, ko viņš neapzināti iegūst, būs vērtīgi visam mūžam.
