Vasara ir fizisko aktivitāšu, ūdens prieku baudīšanas, ceļojumu un pārgājienu, dārza darbu un spontānu izklaižu gadalaiks, kad vairāk laika tiek pavadīts dabā, cilvēki biežāk un ātrāk brauc ar velosipēdiem, skrejriteņiem un elektroskrejriteņiem, peldas, lec ūdenī, kurina grilu, strādā dārzā, kāpj kokos, izmanto batutus un rotaļu laukumus, turklāt karstums, nogurums, nepietiekama šķidruma uzņemšana un dažkārt arī alkohols pasliktina spēju laikus novērtēt risku. Tieši tāpēc vasaru var saukt arī par traumu sezonu, bet labā ziņa ir tāda, ka ļoti liela daļa šo traumu ir paredzamas un novēršamas.
Īpaši jāuzsver, ka, braucot ar velosipēdu, skrejriteni vai elektroskrejriteni, ķivere nav tikai formāla prasība. Tā ir viens no svarīgākajiem drošības līdzekļiem, kas var pasargāt no smagas galvas traumas. Bērniem un pusaudžiem tās lietošana ir obligāta, taču arī pieaugušajiem ķiveri vajadzētu uztvert kā pašsaprotamu ikdienas izvēli. Bērniem un mazāk pieredzējušiem braucējiem papildu drošībai ieteicami arī ceļu, elkoņu un plaukstu sargi, kas kritiena brīdī var mazināt sasitumu, nobrāzumu un lūzumu risku. Tāpat ir būtiski pirms brauciena pārbaudīt riepu un bremžu stāvokli un piemērotību drošai braukšanai, kā arī ne mazāk svarīgi ir pielāgot braukšanas ātrumu savām prasmēm un segumam, un nekādā gadījumā nedrīkst braukt reibumā.
Jāpiebilst, ka nereti bērni gūst traumas nevis tāpēc, ka viņi ir neuzmanīgi, bet tāpēc, ka pieaugušie nav pietiekami novērtējuši braucamrīka ātrumu, jaudu un iespējamos riskus. Elektroskrejritenis vai cits motorizēts pārvietošanās līdzeklis nav tikai aizraujoša dāvana. Tas ir transportlīdzeklis, kura lietošanai nepieciešamas prasmes, līdzsvars, bremzēšanas iemaņas, izpratne par satiksmi un drošu braukšanas kultūru. Pirms bērns vai pusaudzis dodas braucienā, ir svarīgi viņam parādīt, kā droši uzsākt kustību, bremzēt, apstāties, izvēlēties piemērotu ātrumu un pamanīt apkārtējos. Pieaugušo iesaiste, skaidri noteikumi un uzraudzība ir nevis pārmērīga kontrole, bet gan atbildīga rīcība, kas palīdz bērnam izbaudīt kustību drošāk un pasargā no smagām traumām.
Batuts bieži šķiet kā nevainīga izklaide, tomēr arī uz tā var gūt traumas. Visbiežāk negadījumi rodas tad, ja uz batuta vienlaikus lēkā vairāki bērni, tas nav aprīkots ar aizsargtīklu, atrodas uz nelīdzena vai cieta seguma, ir slapjš vai tiek veikti pārgalvīgi triki. Daudzas no šīm traumām var novērst ar vienkāršiem noteikumiem, proti, uz batuta vienlaikus drīkst atrasties tikai viens bērns, lēkāšana notiek pieaugušā uzraudzībā un bez salto un riskantiem lēcieniem, bet aizsargtīkls vienmēr ir aizvērts.
Jebkurš kritiens no velosipēda, skrejriteņa, elektroskrejriteņa, batuta, koka vai rotaļu laukuma iekārtas ir jāuztver nopietni, it īpaši, ja pēc tā parādās samaņas zudums, vemšana, miegainība, apātija, stipras sāpes, neparasta uzvedība, elpošanas traucējumi, asiņojoša brūce, redzama deformācija vai nav iespējams nostāvēt uz kājas. Šādos gadījumos ir jāmeklē mediķu palīdzība. Ja ir aizdomas par galvas, kakla vai muguras traumu, cietušo nevajag kustināt vai pārvietot, jo iespējams arī mugurkaula bojājums. Tāpat nedrīkst pašiem mēģināt “ielikt vietā” šķietami izmežģītu locītavu. Drošākā rīcība ir pārtraukt aktivitāti, nomierināt cietušo, ierobežot kustības un savlaicīgi vērsties pēc profesionālas palīdzības.
Ūdens, saule un karstums
Der iegaumēt, ka droša atpūta pie ūdens sākas nevis ūdenī, bet ar peldvietas izvēli. Drošai peldvietai jābūt ar lēzenu krastu, cietu pamatni, rāmu ūdeni, bez bīstamiem priekšmetiem un, vēlams, ar glābēju uzraudzību. Peldvieta jāpārbauda katru reizi no jauna, jo pat iepriekš zināma vieta var būt mainījusies. Ieteicams nepeldēties vienatnē, nepārvērtēt savus spēkus, nelietot alkoholu pirms došanās ūdenī un ūdenī iebrist lēnām, sajūtot pamatu. Īpaši bīstami ir lēcieni ūdenī uz galvas, jo tie var beigties ar galvaskausa lūzumu, mugurkaula bojājumu, paralīzi, invaliditāti vai nāvi. Ja pēc lēciena cilvēks sūdzas par kakla vai muguras sāpēm, nevar pakustināt rokas vai kājas, ir dezorientēts vai zaudējis samaņu, jāpieņem, ka iespējama mugurkaula trauma. Šādā gadījumā cietušo nekustina, neļauj grozīt galvu un nekavējoties izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Bieži sastopama trauma vasarā ir arī sagriešanās ar stiklu vai citu asu priekšmetu ūdenstilpē. Šādā gadījumā uzreiz jāizkāpj no ūdens, jāaptur asiņošana, brūce jāizskalo ar tīru tekošu ūdeni un jāpārklāj ar sterilu pārsēju. Ja brūcē ir iestrēdzis stikls vai cits priekšmets, ja tā ir dziļa, stipri asiņo, ir lielāka par dažiem centimetriem, kļūst sarkana, pietūkusi vai struto, jāmeklē mediķu palīdzība, bet pēc netīrām un dūriena tipa brūcēm jāizvērtē arī aizsardzība pret stingumkrampjiem.
Ir būtiski minēt, ka slīkšanas situācijā glābt drīkst tikai tiktāl, ciktāl tas neapdraud paša glābēja dzīvību. Ja nav pārliecības par savu peldētprasmi, visdrošākā ir palīdzība no krasta, iemetot ūdenī peldošu priekšmetu vai glābšanas riņķi un vienlaikus nekavējoties zvanot 112 vai 113. Pat tad, ja cilvēks pēc izvilkšanas no ūdens jūtas labi, medicīniska palīdzība jāizsauc tik un tā, jo vēlāk stāvoklis var pasliktināties.
Saulainā un karstā laikā jāatceras, ka pārkaršana ne vienmēr sākas pēkšņi. Sākumā tā var izpausties ar nogurumu, galvassāpēm, reiboni, slāpēm, sliktu dūšu, pastiprinātu svīšanu vai nespēku. Ja cilvēks ilgstoši uzturas tiešos saules staros, īpaši bez galvassegas, var attīstīties saules dūriens, savukārt karstuma dūriens ir vēl bīstamāks stāvoklis, kad organisms vairs nespēj sevi atdzesēt. Īpaši uzmanīgiem jābūt attiecībā uz bērniem, senioriem, cilvēkiem ar hroniskām slimībām un tiem, kuri karstumā strādā, sporto vai nepietiekami uzņem šķidrumu. Pirmā palīdzība ir vienkārša, bet svarīga: cilvēks nekavējoties jānogādā ēnā vai vēsākā vietā, jāpārtrauc fiziska slodze, jāatbrīvo no lieka vai spiedoša apģērba, jāvēsina ar vēsu ūdeni un gaisa plūsmu, bet dzert jādod tikai tad, ja nav vemšanas un cilvēks ir pie samaņas. Ja parādās apjukums, krampji, samaņas traucējumi, atkārtota vemšana, ļoti izteikts vājums vai ķermeņa temperatūra strauji paaugstinās, nedrīkst gaidīt, bet jāzvana 112 vai 113. Karstā laikā rūpes par sevi nav kaprīze, bet gudra profilakse. Ēna, ūdens, galvassega, atpūtas pauzes un uzmanība pret līdzcilvēkiem – tas var pasargāt no ļoti nopietnām sekām.
Brūces, sastiepumi, izmežģījumi, lūzumi un apdegumi
Nobrāzumu, nelielu grieztu brūču un skrambu aprūpē pamatsoļi ir vieni un tie paši: nomazgā rokas, apturi asiņošanu ar spiedienu, izskalo brūci ar tīru tekošu ūdeni, nosusini, notīri ādu ap brūci un pārklāj ar sterilu pārsēju vai plāksteri. Brūce jātur tīra un sausa, pārsējs jāmaina pēc vajadzības. Tieši šī vienkāršā secība – tīrīšana, pārsegšana, novērošana – vislabāk samazina infekcijas risku.
Brūču aprūpē kļūdaina rīcība ir pūst savu elpu uz brūces, aiztikt to ar netīrām rokām, mēģināt izvilkt dziļi iestrēgušu stiklu, uzlikt nejaušu, netīru audumu vai liet atvērtā brūcē tādus šķīdumus kā, piemēram, koncentrētu spirtu, ūdeņraža pārskābi vai jodu, ja vien to nav ieteicis mediķis. Šādi līdzekļi var bojāt audus un kavēt dzīšanu. Ja brūce paliek netīra, kļūst sāpīgāka, apsarkst, piepampst, izdala strutas vai parādās drudzis, nepieciešama ārsta konsultācija.
Sastiepuma vai muskuļa pārstiepuma gadījumā pirmajās divās līdz trīs dienās nepieciešama aizsardzība, atpūta, aukstums, kompresija un traumētās vietas turēšana paceltā pozīcija. Ledu vai kaut ko aukstu liek nevis tieši uz brūces, bet gan uz auduma, kas uzklāts uz brūces, līdz aptuveni 20 minūtēm ik pēc pāris stundām. Pirmajās dienās traumēto vietu nevajag sildīt vai masēt, jo tas var palielināt pietūkumu. Kad kustības vairs neierobežo sāpes, locītavu vai muskuli jāatsāk saudzīgi kustināt, lai neveidotos stīvums. Taču vasarā sastiepumu ir viegli sajaukt ar lūzumu. Trauma var būt lūzums, ja ir stipras sāpes, pietūkums, deformācija, nespēja pakustināt locekli, ja pēc traumas dzirdams krakšķis, ķermeņa daļa izskatās neparasti, kļūst nejutīga, tirpst, paliek zila vai auksta. Pareiza rīcība ir imobilizēt, saglabāt esošo deformāciju, atbalstīt bojāto vietu un izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Izmežģījuma gadījumā vissvarīgākais ir atcerēties, ka dislokācijas drīkst koriģēt tikai medicīnas profesionāļi, jo pašdarbība var radīt papildu bojājumu nerviem, asinsvadiem un apkārtējiem audiem. Pareizi ir atbalstīt traumēto locekli, ierobežot kustības un doties uz ārstniecības iestādi vai saukt palīdzību, ja sāpes ir izteiktas vai cilvēks pats pārvietoties nevar.
Vasarā ļoti ātri var gūt termiskus apdegumus, aizdedzinot grilu ar degšķidrumu, pieskaroties karstām grila vai ugunskura virsmām, oglēm, verdošiem šķidrumiem vai sakarsušiem priekšmetiem. Ja ir apdedzināta āda, svarīgākais ir nekavējoties pārtraukt saskari ar karstuma avotu un apdegušo vietu dzesēt zem vēsa, bet ne ledaina tekoša ūdens vismaz 20 minūtes. Dzesēšanas laikā var uzmanīgi noņemt rotaslietas un apģērbu, kas nav pielipis pie ādas, taču nedrīkst plēst nost piedegušu vai pielipušu audumu. Pēc dzesēšanas apdegumu vēlams brīvi pārklāt ar sterilu marles gabalu vai citu tīru, nepielīpošu materiālu. Ja uz ādas izveidojušies apdeguma radīti pūslīši, tos nedrīkst pārdurt vai plēst, jo neskartais ādas slānītis palīdz pasargāt brūci no infekcijas. Tāpat nevajag uz apdeguma likt skābo krējumu, eļļu, taukus, pūderus, nejaušas ziedes, dezinfekcijas līdzekļus vai ledu tieši uz ādas, jo šādi paņēmieni neārstē, bet var padziļināt bojājumu un palielināt infekcijas risku. Nekavējoties jāmeklē mediķu palīdzība, ja apdegums ir lielāks par cietušā plaukstu, ir dziļš, atrodas uz sejas vai ir aizdomas par elpceļu apdegumu, piemēram, pēc liesmu, dūmu vai karsta tvaika ieelpošanas. Šādos gadījumos drošāk ir negaidīt un zvanīt 113 vai 112.
Farmaceits, aptieka un vasaras drošības komplekts
Farmaceits bieži ir pirmais veselības aprūpes speciālists, pie kura cilvēks vēršas pēc padoma, jo aptiekā palīdzību var saņemt ātri un bez iepriekšēja pieraksta. Vasaras traumu gadījumā farmaceits var palīdzēt saprast, vai ievainojumu iespējams droši aprūpēt mājas apstākļos, vai tomēr nepieciešama ārsta konsultācija vai neatliekamā medicīniskā palīdzība. Sarunā farmaceits parasti uzdod dažus būtiskus jautājumus: kā trauma notikusi, vai ir asiņošana, pietūkums, deformācija, kustību ierobežojums, brūces piesārņojums, galvas traumas pazīmes vai pārkaršanas simptomi. Šie jautājumi nav formalitāte, bet gan palīdz laikus pamanīt situācijas, kurās kavēties nedrīkst.
Aptiekā var saņemt arī praktiskus pirmās palīdzības padomus: kā pareizi izskalot un pārklāt brūci, kā izvēlēties piemērotu pārsēju, kad lietot aukstumu, kad traumēto roku vai kāju turēt paceltu, kā rīkoties saules apdeguma vai pārkaršanas gadījumā. Farmaceits var palīdzēt izvēlēties arī piemērotus aprūpes materiālus, piemēram, sterilas kompreses un pārsējus, dažādu izmēru plāksterus, ūdensizturīgus plāksterus, elastīgo vai kompresijas saiti, aukstuma maisu, saules aizsarglīdzekļus un līdzekļus šķidruma un elektrolītu atjaunošanai. Tikpat svarīgi farmaceits var palīdzēt saprast, kad ar pašaprūpi nepietiek. Ja ir dziļa vai stipri asiņojoša brūce, iespējams lūzums vai izmežģījums, plašs apdegums, galvas trauma, elpošanas traucējumi, samaņas izmaiņas vai karstuma dūriena pazīmes, jāvēršas pie mediķiem nekavējoties.
Tāpat farmaceits var atgādināt par aptieciņu, kurai jābūt mājās, automašīnā vai līdzi izbraukumā. Tai ir jābūt pārdomātai, nevis pārpildītai. Aptieciņā noder vienreizlietojamie cimdi, sterilas marles salvetes un pārsēji, dažādu izmēru plāksteri, ūdensizturīgi plāksteri, elastīgā saite, aukstuma maiss, termometrs, saules aizsardzības līdzekļi, līdzekļi šķidruma un elektrolītu atjaunošanai, kā arī tīrs ūdens vai cits piemērots šķidrums brūces skalošanai. Aptieciņu vajadzētu regulāri pārskatīt, nomainīt izlietotos vai nederīgos materiālus un pārliecināties, ka visi ģimenē zina, kur tā atrodas. Vērtīgi ir apgūt arī pirmās palīdzības pamatus, jo asiņošana, aizrīšanās, apdegums, slīkšana vai karstuma dūriens var notikt pēkšņi.
Droša vasara nav mazāk priecīga vasara. Tā ir vasara, kurā ķivere tiek aizsprādzēta pirms brauciena, pie ūdens vienmēr ir atbildīgs pieaugušais, bet pirmās palīdzības komplekts ir reāli lietojams drošības instruments. Vislabākais brīdis parūpēties par drošību ir pirms traumas, nevis pēc tās.
