Stiprina imūnsistēmu
C vitamīns, kas ir pazīstams arī kā askorbīnskābe, ir ūdenī šķīstošs vitamīns, kas piedalās daudzos nozīmīgos organisma procesos. Galvenās pozitīvās ietekmes ir:
- Antioksidantu aizsardzība. C vitamīns darbojas kā spēcīgs antioksidants, kas mazina oksidatīvo stresu un aizsargā cilvēka ķermeņa šūnas no kaitīgām molekulām, kuras bojā šūnu DNS, proteīnus un lipīdus, kā arī veicina novecošanu un tādu slimību kā sirds un asinsvadu, Alcheimera un Parkinsona, vēža un cukura diabēta attīstību.
- Kolagēna sintēze. Kolagēns ir svarīgs proteīns, kas veido saistaudus, ādu, kaulus, skrimšļus un asinsvadus. Tas nodrošina ādas elastību, stiprina brūču dzīšanu, atbalsta locītavu un kaulu veselību un aizsargā ādu no bojājumiem, ko izraisa vides faktori, piemēram, saules radiācija. Ja organismā trūkst C vitamīna, var rasties kolagēna sintēzes problēmas, kas var izraisīt sliktu brūču dzīšanu, saistaudu un kaulu problēmas, un būt par cēloni trausliem asinsvadiem, vājai ādas elastībai vai pat brūču infekcijām un citām veselības problēmām.
- Imūnsistēmas stiprināšana. C vitamīns ir būtisks imūnsistēmas stiprināšanā, jo tas veicina balto asins šūnu, jo īpaši limfocītu un fagocītu, aktivitāti, kas palīdz cīnīties ar infekcijām. Tas arī palīdz aizsargāt organismu pret vīrusiem un baktērijām, stiprinot ķermeņa dabisko aizsardzību un veicinot drīzāku atveseļošanos no slimībām, un samazina saaukstēšanās un citu elpceļu infekciju simptomu smagumu un ilgumu.
- Dzelzs uzsūkšanās uzlabošana. Dzelzs ir būtiska sastāvdaļa hemoglobīna sintēzē, kas nodrošina skābekļa transportēšanu organismā, un C vitamīns uzlabo dzelzs uzsūkšanos no augu izcelsmes pārtikas produktiem. Tā kā augu izcelsmes dzelzs formu organisms absorbē sliktāk nekā dzīvnieku izcelsmes dzelzi, C vitamīns spēlē nozīmīgu lomu šī procesa uzlabošanā, palīdzot novērst dzelzs deficītu, kas var izraisīt anēmiju. Tas ir īpaši svarīgi veģetāriešiem un vegāniem, kuru uzturā trūkst dzīvnieku izcelsmes dzelzs avotu.
- Sirds un asinsvadu veselības stiprināšana. C vitamīns palīdz uzturēt veselīgus asinsvadus, samazinot iekaisumus un veicinot asinsvadu elastību. Tas arī novērš zema blīvuma lipoproteīna (“sliktā” holesterīna) oksidēšanos, kas ir galvenais cēlonis aterosklerozes un citu sirds un asinsvadu slimību attīstībā.
- Stresa pārvarēšana. C vitamīns palīdz regulēt kortizola (stresa hormona) līmeni, tādējādi palīdzot organismam labāk pārvarēt stresa situācijas. Turklāt tas arī veicina norepinefrīna (neirotransmitera, kas uzlabo modrību un koncentrēšanās spējas) veidošanos.
Lai nodrošinātu organismam nepieciešamo C vitamīna daudzumu, to jāuzņem regulāri ar pārtiku vai uztura bagātinātājiem, jo cilvēka organisms pats to nesintezē un nevar uzkrāt ilgtermiņā.
C vitamīna trūkuma pazīmes
C vitamīna deficīts var izraisīt virkni nopietnu veselības problēmu, sākot no viegliem simptomiem līdz nopietnām slimībām. Sākotnējās C vitamīna deficīta pazīmes bieži ietver nogurumu, depresiju, vispārēju vājumu un samazinātas darba spējas. Šie simptomi ir izskaidrojami ar vājinātu imūnsistēmas darbību un šūnu bojājumiem oksidatīvā stresa dēļ.
Tā kā C vitamīns ir būtisks kolagēna sintēzei, tā trūkums var novest pie ādas problēmām, piemēram, sausas un raupjas ādas, kas zaudē elastību. Var parādīties arī sīki asinsizplūdumi uz ādas, jo asinsvadi kļūst trauslāki. Tāpat C vitamīna deficīts var izpausties kā bieža asiņošana no deguna vai zilumi, kas rodas pat pēc viegla trieciena, vai arī smaganu iekaisumi (gingivīts) un asiņošana; turklāt smagos gadījumos var attīstīties smaganu bojājumi un pat zobu zudumi. Cilvēkiem ar C vitamīna trūkumu novēro arī lēnāku brūču sadzīšanu, jo netiek pietiekami ātri atjaunoti bojātie audi, kas, savukārt, palielina infekcijas risku.
C vitamīna uzņemšana
C vitamīns jāuzņem atbilstoši vecumam, dzimumam un dzīves apstākļiem. Profilaksei vēlams lietot ne vairāk par 500 mg dienā. Savukārt, smēķētājiem papildus nepieciešami vismaz 35 mg dienā, jo smēķēšana samazina C vitamīna līmeni organismā. Slimības gadījumā devu var palielināt līdz 1000–2000 mg dienā. Tomēr jāuzsver, ka ķermeņa vajadzība pēc C vitamīna var palielināties stresa, infekciju vai intensīvas fiziskās slodzes laikā. Šādos gadījumos organisms straujāk patērē vitamīnu, tāpēc var būt nepieciešama papildu deva, lai nodrošinātu optimālu imūnsistēmas darbību un drīzāku atveseļošanos.
Ir svarīgi nepārsniegt ieteicamo dienas devu. Lai arī C vitamīns ir ūdenī šķīstošs un liekais daudzums tiek izvadīts ar urīnu, ilgstoši pārmērīga lietošana (vairāk par 2000 mg dienā) var izraisīt blakusefektus, piemēram, caureju, galvassāpes, bezmiegu un vēdera sāpes. Jāņem vērā, ka pārmērīgs C vitamīna daudzums arī var radīt nevēlamus blakusefektus hronisku slimību gadījumos, piemēram, ja ir nieru darbības traucējumi vai cukura diabēts.
Vislabāk C vitamīnu lietot kopā ar pārtiku. Tas palīdz organismam labāk absorbēt vitamīnu un mazināt iespējamo kuņģa kairinājumu. Pārtikas produkti ar augstu C vitamīna saturu ir svaigi citrusaugļi (apelsīni, citroni, mandarīni, greipfrūti), kivi, ogas (zemenes, smiltsērkšķi, upenes, dzērvenes, mellenes), paprika, brokoļi, Briseles kāposti, spināti un citi dārzeņi, augļi un ogas. Jāņem vērā, ka, produktus termiski apstrādājot vai arī ilgstoši uzglabājot, vitamīnu daudzums samazinās, tāpēc rudenī, ziemā un pavasarī tiek rekomendēts lietot C vitamīnu saturošus uztura bagātinātājus.
Lietojot C vitamīnu uztura bagātinātāja veidā, ieteicams to uzņemt kopā ar galveno maltīti dienā. Tas nodrošina vienmērīgāku vitamīna uzsūkšanos organismā. Tomēr, lietojot kādus medikamentus, antibiotikas vai citu uztura bagātinātāju kursu, vienmēr jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu par iespējamo mijiedarbību.
