Aizcietējums nav kauns- tā ir veselības problēma, kuru var un vajag risināt.
Novecojot cilvēka organisms piedzīvo dažādas pārmaiņas – arī gremošanas sistēmas darbība pakāpeniski palēninās. Gadu gaitā samazinās gremošanas fermentu un sulu izdalīšanās kuņģī, aizkuņģa dziedzerī un zarnās, turklāt nereti senioriem samazinās apetīte, ko var ietekmēt gan medikamenti, gan arī emocionālais stāvoklis. Viena no biežākajām gremošanas trakta problēmām, kas skar vecākās paaudzes cilvēkus, ir aizcietējumi.
Aizcietējums izpaužas kā reta, apgrūtināta vai nepilnīga zarnu trakta iztukšošanās. Normāls vēdera izejas biežums katram cilvēkam var atšķirties, bet par aizcietējumu uzskata stāvokli, kad vēdera izeja notiek retāk nekā trīs reizes nedēļā un tai ir raksturīgas tādas grūtības kā cietas un sausas konsistences fekālijas, nepilnīgas iztukšošanās sajūta, sāpes un zarnu iztukšošanās ar lielu fizisku piepūli.
Svarīgi saprast, ka aizcietējums nav slimība, bet gan signāls, ka organismā kaut kas nav līdzsvarā. Lai arī daudziem aizcietējumi ir īslaicīgi, piemēram, pēc stresa, ceļojumiem vai uztura izmaiņām, ja šādi simptomi turpinās vairākas nedēļas, tas norāda uz hronisku aizcietējumu, kam jāpievērš nopietna uzmanība. Īpaši uzmanīgiem jābūt, ja aizcietējumu problēmas parādās pēkšņi pēc 50 gadu vecuma vai arī fēcēs redzamas asinis vai gļotas. Šādos gadījumos obligāti jāvēršas pie ģimenes ārsta
Aizcietējumu iemesli
- Pārāk maz šķiedrvielu uzturā. Pilnvērtīgs uzturs ir gremošanas sistēmas sabiedrotais. Īpaši svarīgi ir iekļaut šķiedrvielas ikdienas ēdienkartē. Pētījumi rāda, ka pietiekams šķiedrvielu patēriņš veicina zarnu trakta darbību un palīdz novērst gan aizcietējumus, gan citus gremošanas traucējumus. Produkti, kas satur šķiedrvielas, ir pilngraudu produkti (rupjmaize, pilngraudu makaroni, auzu pārslas, griķi u. c.), dažādi dārzeņi, pākšaugi (piemēram, pupas, lēcas), augļi un ogas. Arī žāvēti augļi, it īpaši žāvētas plūmes, aprikozes, vīģes, ir klasisks līdzeklis pret aizcietējumiem, jo satur gan šķiedrvielas, gan dabīgus stimulējošus komponentus zarnu darbībai.
- Tiek dzerts maz ūdens. Šķiedrvielu iekļaušana ikdienas ēdienkartē neko daudz nespēs palīdzēt, ja organisms nesaņems pietiekami daudz šķidruma. Ir svarīgi regulāri dzert ūdeni, jo tas padara vēdera izeju mīkstāku, zarnās neveidojas pārāk cieti izkārnījumi un iztukšošanās process kļūst dabiskāks un vieglāks. Turklāt jāņem vērā, ka senioriem bieži ir vāja slāpju sajūta, tāpēc ūdens jādzer regulāri, nevis tikai tad, kad ir stipras slāpes.
- Ieradums ignorēt vajadzību doties uz tualeti. Daudzi cilvēki strādā maiņu darbu, bieži dodas komandējumos vai ilgos ceļojumos, jūtas neērti svešās tualetēs, un tāpēc apslāpē vēlmi apmeklēt labierīcības. Ja tas notiek bieži, defekācijas tieksmes kļūst vājākas, izkārnījumi zarnās atrodas pārāk ilgi un kļūst cieti.
- Mazkustīgums. “Kustība ir dzīvība” – šis teiciens jo īpaši attiecas uz gremošanas sistēmas veselību. Fiziskās aktivitātes būtiski veicina zarnu trakta darbību. Vingrošana, staigāšana, nūjošana vai jebkura cita veida aktivitāte stimulē zarnu sieniņu muskulatūru un palīdz zarnu saturam virzīties uz priekšu.
- Anorektāls diskomforts. Ja cilvēkam ir hemoroīdi, proktīts, anālās fisūras jeb plaisas vai sāpes šajā zonā, ir dabiska vēlme atlikt tualetes apmeklējumu. Taču šāda rīcība izsauc pretēju efektu, jo zarnu saturs kļūst vēl cietāks un sāpīgāks. Veidojas apburtais loks – sāpes → atlikšana → vēl cietāka vēdera izeja → vēl lielākas sāpes.
- Daudzi spēcīgi pretsāpju līdzekļi, daži antidepresanti, trankvilizatori, dzelzs un kalcija preparāti var radīt aizcietējumus. Ja aizcietējumi sākās pēc jaunu zāļu lietošanas, noteikti jārunā ar ārstu par iespējamām alternatīvām vai citiem risinājumiem.
- Citas slimības. Aizcietējumi var attīstīties kā kāda cita veselības traucējuma blakne, piemēram, žultsakmeņu, pankreatīta, vairogdziedzera darbības pavājinājuma, cukura diabēta, Parkinsona slimības u. c.
- Zarnu kustību traucējumi. Ir cilvēki, kuru zarnas dažreiz darbojas par daudz un haotiski, bet citreiz par maz un gausi. Tā ir fizioloģija, ko vajag palīdzēt sakārtot.
- Kairinātas zarnas sindroms. Šis ir hronisks zarnu jutīguma stāvoklis, kad zarnas reaģē uz stresu, emocijām un uztura izmaiņām. Var būt gan caurejas epizodes, gan aizcietējumi.
- Iedzimtas vai iegūtas zarnu īpatnības. Retākos gadījumos cilvēkam jau kopš bērnības ir tāda zarnas forma vai uzbūve, kas apgrūtina normālu zarnu darbību. Tā var būt iedzimta īpatnība vai arī dzīves laikā iegūta, piemēram, pēc operācijām.
- Mehānisks šķērslis zarnā. Tas ir nopietns iemesls, kad zarnā kaut kas fiziski traucē vēdera izejai. Visbiežāk – audzējs vai sašaurinājums. Šādos gadījumos parasti ir arī citas pazīmes, piemēram, sāpes, vājums un strauja svara samazināšanās. Šādos gadījumos nekavējoties jāvēršas pie ārsta, jo tas ir nopietns veselības stāvoklis. Ārsts, ja nepieciešams, nozīmēs izmeklējumus un ieteiks atbilstošāko ārstēšanu.
Kā novērst un kontrolēt aizcietējumus
Viens no vienkāršākajiem un efektīvākajiem soļiem ir rūpēties par pietiekamu šķidruma daudzuma uzņemšanu. Ūdens un citi veselīgi šķidrumi palīdz mīkstināt zarnu saturu un veicina tā virzību pa gremošanas traktu, tādējādi novēršot aizcietējumu veidošanos. Kopējais ieteicamais šķidruma daudzums dienā ir ap 30–35 ml uz katru ķermeņa masas kilogramu. Nav ieteicama pārmērīga melnās tējas un kafijas lietošana. Lai arī neliela kafijas deva var stimulēt zarnas, taču pārmērīgs kofeīna daudzums, it īpaši stipra melnā tēja, var veicināt šķidruma zudumu un arī aizcietējumus. Labāk dzert ūdeni vai zāļu tējas.
Gremošanas sistēmai patīk regularitāte. Ēdienreižu režīms noteiktos laikos palīdz zarnu darbībai. Brokastis, pusdienas un vakariņas vēlams ēst katru dienu aptuveni vienā un tajā pašā laikā. Tas veicina regulāru vēdera izeju un labāku barības vielu uzsūkšanos. Labāk ēst nedaudz mazāk, toties regulāri. Pārēšanās var radīt smaguma sajūtu un traucēt gremošanu. Plānojiet ikdienas maltītes tā, lai nebūtu jāizlaiž ēdienreizes, jo izsalkums var novest pie neveselīgām izvēlēm vai pārēšanos vēlāk.
Ikdienā jācenšas pēc iespējas mazāk sēdēt ilgstoši vienā pozā. Jāatceras, ka fiziskās aktivitātes sniedz daudz vairāk nekā tikai aizcietējumu mazināšanu. Kustības uzlabo arī asinsriti gremošanas orgānos, garastāvokli un palīdz uzturēt veselīgu ķermeņa svaru. Regulāras fiziskās slodzes laikā organismā izdalās vielas, kas stiprina zarnu trakta veselību un aizkavē citu hronisku slimību attīstību. Pat 20–30 minūšu iešana raitā solī ikdienā var daudz dot zarnu veselībai. Svarīgi ir atrast sev tīkamu kustību veidu, lai to gribētos darīt regulāri. Par labu nāks, piemēram, iesaistīšanās grupu nodarbībās vai senioru fizisko aktivitāšu pulciņos, ja tādi pieejami. Kopā kustēties mēdz būt vieglāk un iedvesmojošāk.
Daži speciālisti iesaka no rīta pirms piecelšanās no gultas aptuveni 5–10 minūtes apļveida kustībām viegli pamasēt vēderu ar plaukstu pulksteņrādītāja virzienā. Šāds masāžas rituāls var stimulēt zarnu darbību un atvieglot vēdera izeju.
Kad meklēt medicīnisku palīdzību?
Lai arī vairumā gadījumu aizcietējumu var sekmīgi risināt ar dzīvesveida korekcijām, dažreiz nepieciešama arī ārsta līdzdalība. Noteikti jākonsultējas ar mediķi, ja:
- aizcietējumi ir ieilguši vairākas nedēļas un nemazinās, neskatoties uz profilakses pasākumiem;
- aizcietējuma simptomiem pievienojas citi traucējoši simptomi, piemēram, stipras sāpes vēderā, vājums, asins piejaukums izkārnījumos, drudzis u. c.
- ir hroniskas saslimšanas vai lietojat medikamentus, kas varētu veicināt aizcietējumus (daži pretsāpju līdzekļi, dzelzs preparāti, antidepresanti u. tml.). Ārsts palīdzēs izvērtēt, vai nepieciešamas kādas izmaiņas terapijā;
- aptiekā pieejamie bezrecepšu līdzekļi (šķiedrvielu preparāti, tējas pret caureju) nav devuši rezultātu.
Ārsts var ieteikt veikt papildu izmeklējumus, piemēram, kolonoskopiju, lai izslēgtu zarnu slimības, un nozīmēt individuāli piemērotāko terapiju. Bieži vien, kombinējot saprātīgu medikamentozu ārstēšanu ar izmaiņām dzīvesveidā, izdodas panākt labu rezultātu. Galvenais – neciest klusējot un nepadoties, jo vecumdienās laba veselība nav greznība, bet gan mērķis, uz ko tiekties katru dienu. Vienlaikus ar rūpēm par gremošanas sistēmas labsajūtu, vairojas dzīvesprieks, enerģija un spēks darīt to, kas patīk. Lai katra diena sākas un beidzas ar komforta sajūtu vēderā – tas ir sasniedzams mērķis, ja vien esat gatavi tam pievērst nedaudz uzmanības.
