Rūpējoties par ādu aukstā laikā, rūpējamies arī par savām emocijām un vispārējo labsajūtu.
Cilvēka āda ir lielākais orgāns, kas pasargā organismu no gan no iekšējās, gan ārējās vides negatīvās iedarbības, kā arī nodrošina vielu uzņemšanu, izvadīšanu un nemainīgu ķermeņa temperatūru. Aukstā laikā tā jūtas neaizsargātāka, tāpēc īpaša un apzināta ādas kopšana kļūst par absolūtu nepieciešamību. Ekzēma, psoriāze, atopiskais dermatīts un pastāvīga nieze nav tikai neērtības, bet gan signāls, ka ādai nepieciešama palīdzība.
Ekzēma
Ekzēma ir alerģisks, hronisks, neinfekciozs ādas iekaisums, kam raksturīga nieze un sīku pūslīšu jeb mikrovezikulu parādīšanās. Pūslīši plīst, veidojot mitras un jutīgas vietas. Tām sadzīstot, veidojas krevelītes un zvīņas, un āda sāk lobīties. Dažkārt iekaisuma perēkļi ir mazi un lokāli, piemēram, tikai uz rokām, taču smagākos gadījumos tie var izplatīties plašāk. Ir zināmi vairāki faktori, kas var izraisīt ekzēmu. Aptuveni 50–70 % cilvēkiem šī ādas problēma ir iedzimta. Tā var būt arī kā slimības, piemēram, cukura diabēta, simptoms. Ekzēma visbiežāk sastopama cilvēkiem ar jutīgu ādu, un iekaisumu var izraisīt dažādi kairinātāji – gaisa kondicionieris, centrālā apkure, smaržvielas, veļas mīkstinātāji, ziepes, saskarsme ar sintētiskiem materiāliem vai vilnu, ziedputekšņi, pelējuma sēnītes, pastiprināta svīšana, stress, putekļu ērcītes un dzīvnieku blaugznas. Nereti ekzēma parādās tieši tajās vietās, kur āda jau iepriekš bijusi bojāta vai sausa, un tas aukstajos mēnešos ir ļoti izplatīti. Plaisas ādā, sasprēgājuši pirkstu gali un sausa āda rada lielāku risku iekaisuma attīstībai.
Aukstā laikā ekzēma var kļūt par nopietnāku ikdienas izaicinājumu. Aukstums un vējš bojā ādas aizsargbarjeru, savukārt telpu sausais gaiss veicina niezi un apsārtumu. Ja āda jau tā ir jutīga, pat neliela saskare ar sadzīves ķīmiju vai kairinošiem audumiem var izraisīt iekaisuma uzliesmojumu.
Ekzēmai ir dažādas formas, piemēram, mikotiskā ekzēma attīstās cilvēkiem, kuriem ir ieilgusi, slikti ārstēta pēdu mikoze, un sākas no kāju pirkstiem vai pēdas velves. Numulārās ekzēmas simptomi ir sarkani vai brūni apaļi monētas formas plankumi uz ādas, sākotnēji tie ir mitri, bet vēlāk zvīņaini. Numulārā ekzēma bieži ir sastopama ziemā vai aukstā laikā, jo āda ātrāk zaudē mitrumu un kļūst uzņēmīgāka pret kairinājumu. Kontaktekzēma un arodekzēma bieži attīstās saskarē ar ķīmiskiem kairinātājiem – tas ir īpaši aktuāli rudenī un ziemā, kad vairāk lietojam tīrīšanas līdzekļus, roku dezinfektorus un biežāk mazgājam rokas. Uz jau sausas ādas šie līdzekļi var radīt strauju iekaisumu.
Ekzēmas ārstēšana parasti ietver ārīgi lietojamus mitrinošus līdzekļus, kas palīdz uzturēt ādas mitrumu un novērst sausumu, antihistamīni palīdz mazināt niezi, kortikosteroīdi efektīvi mazina iekaisumu, taču jābūt piesardzīgiem, lai izvairītos no ādas bojājumiem. Smagas ekzēmas gadījumā ieteicami imūnsupresanti, injicējams pretiekaisuma medikaments dupilumabs un fototerapija. Tomēr svarīgākais ir savlaicīgi pamanīt uzliesmojuma pirmās pazīmes un nekavējoties atsākt intensīvāku ādas kopšanu.
Profilakse balstās uz izvairīšanos no kairinātājiem un ādas barjeras stiprināšanu. Īpaši ziemā jāpievērš uzmanība tam, lai āda būtu labi mitrināta, pasargāta no aukstuma un saudzīgi attīrīta. Apģērbu vēlams izvēlēties no kokvilnas vai citiem mīkstiem un elpojošiem audumiem. Ieteicams izvairīties no asiem, pikantiem vai kairinošiem ēdieniem, kas var pastiprināt niezi, kā arī jāsamazina saskare ar sadzīves ķīmiju. Jutīgu ādu var maigi notīrīt arī ar augu eļļā samitrinātu kosmētikas noņemšanas vates plāksnīti.
Ekzēma nav tikai “sausums” vai “nenozīmīgs kairinājums”. Aukstā laikā tā var kļūt par ilgstošu un nogurdinošu problēmu, ja netiek laikus kontrolēta. Taču, rūpējoties par ādu ik dienu, izvēloties saudzīgas kopšanas metodes un izvairoties no kairinājuma, lielu daļu simptomu ir iespējams mazināt.
Psoriāze
Psoriāze ir iekaisīga, hroniska, autoimūna ādas slimība, kuras gadījumā ādas šūnas dalās pārāk ātri. Tā skar gan ādu, gan reizēm arī nagus un locītavas. Normālos apstākļos epidermas šūnu cikls ilgst apmēram mēnesi, bet psoriāzes gadījumā šis cikls saīsinās līdz dažām dienām. Rezultātā ādas virsējie slāņi sabiezē un veidojas raupji, sarkani, skaidri norobežoti plankumi ar balti sudrabainām zvīņām. Visbiežāk psoriāze parādās uz elkoņiem, ceļiem, skalpa, jostasvietas un muguras. Taču iespējami arī citi varianti, piemēram, nagu psoriāze ar bedrītēm, sabiezējumiem vai plankumiem uz nagiem, kā arī psoriātiska artrīta formas, kurās cieš locītavas. Slimības izpausmes un smagums ir ļoti individuāls. Vieniem tā ir viegla un skar tikai pāris ādas laukumu, citiem tā var būt izteikti plaša un traucēt ikdienas dzīvi.
Šai ādas slimībai ir skaidra ģenētiska komponente. Ja ģimenē kādam ir psoriāze, risks saslimt ir lielāks. Taču slimību aktivizē arī tādi ārējie faktori jeb trigeri kā infekcijas (piemēram, angīna), ādas trauma (saskrāpējumi, berze, apdegumi), stress un emocionāls pārgurums, hormonālas pārmaiņas, noteikti medikamenti, alkohola lietošana, smēķēšana un klimats.
Aukstā laikā psoriāze mēdz uzliesmot biežāk. Vējš un sals sausina ādu, bet apkure padara gaisu iekštelpās vēl sausāku. Šādā vidē āda zaudē mitrumu, kļūst trauslāka un vieglāk iekaist. Tieši tas rada labvēlīgus apstākļus psoriāzes izpausmju pastiprināšanai. Arī biežāka saaukstēšanās un rīkles iekaisumi ziemā papildus aktivizē imūnsistēmu un var izraisīt slimības uzliesmojumus.
Psoriāzes tipiskākās pazīmes ir sarkani, asi norobežoti plankumi uz ādas, sabiezējusi āda ar sausu, zvīņainu virskārtu, sudrabainas zvīņas, kas viegli noberžas, nieze, dedzināšana vai vieglas sāpes, nagu izmaiņas (bedrītes, krāsas maiņa, trauslums), locītavu sāpes dažās slimības formās. Lai gan psoriāze var izskatīties biedējoša, tā nav lipīga. To nav iespējams iegūt saskarē ar citu cilvēku, tāpēc sabiedrības stereotipi un bailes ir liekas un nereti emocionāli sāpīgas.
Jāņem vērā, ka psoriāzi nav iespējams pilnībā izārstēt, taču var panākt ļoti labu kontroli un ilgstošu remisiju. Atkarībā no slimības smaguma un pacienta vajadzībām terapijā izmanto lokālas ziedes un krēmi, tostarp ar kortikosteroīdiem, D vitamīna analogiem un citiem pretiekaisuma līdzekļiem, fototerapija (UVB vai PUVA), kas palīdz normalizēt ādas šūnu dalīšanos, sistēmiskie medikamenti — tabletēs vai injekcijās (imūnmodulatori, bioloģiskā terapija). Daudzos gadījumos nepieciešama ilgstoša sadarbība ar dermatologu, jo slimības gaita var mainīties. Būtiska ir arī pacienta paradumu maiņa – smēķēšanas atmešana, veselīgs uzturs, pietiekams miegs un stresa mazināšana ievērojami uzlabo ārstēšanas rezultātus.
Lai psoriāze neuzliesmotu aukstā laikā, ir svarīgi regulāri mitrināt ādu ar bagātīgiem, biezas konsistences krēmiem vai ziedēm, izvairīties no pārāk karstām vannām un dušām, izvēlēties maigus mazgāšanas līdzekļus bez smaržas, uzturēt telpās pietiekamu mitrumu, pasargāt ādu no auksta vēja (cimdu un šalles valkāšana), nelietot alkoholu un nesmēķēt, stiprināt imunitāti un nepārslogot ādu ar berzēšanu vai mehāniskiem kairinājumiem.
Atopiskais dermatīts
Atopiskais dermatīts ir hroniska, iekaisīga un niezoša ādas saslimšana. Lai arī joprojām nav pilnībā zināms, kādēļ šī slimība attīstās, liela nozīme ir iedzimtībai mijiedarbībā ar ārējiem faktoriem.
Jāpiemin, ka atopiskais dermatīts ir arī cieši saistīts ar organisma imūnās sistēmas darbību. Veselā organismā imūnsistēma atpazīst un palīdz cīnīties ar baktērijām un vīrusiem. Tā darbojas precīzi un mērķtiecīgi, neuzbrūkot ķermeņa paša audiem. Taču atopiskā dermatīta gadījumā šī līdzsvarotā sistēma var sākt reaģēt pārmērīgi vai nevietā. Kad imūnsistēma kļūst hiperaktīva vai tās regulācija ir traucēta, tā var izraisīt iekaisuma procesu ādā pat bez tieša ārējā apdraudējuma. Šo parādību nereti skaidro kā vieglu autoimunitātes formu. Organisms kādā brīdī apjūk un sāk reaģēt pret saviem audiem, it kā tie būtu svešas vielas. Rezultātā rodas apsārtums, nieze, pietūkums un atkārtoti uzliesmojumi, kas raksturīgi atopiskajam dermatītam.
Svarīga loma ir arī alerģiskajām reakcijām, kas bieži iet roku rokā ar atopisko dermatītu. Daudziem pacientiem sastopama uztura alerģija, alerģisks konjunktivīts vai iesnas, kā arī bronhiālā astma. Šīs saslimšanas veido tā saukto “atopisko loku”, kas liecina par organisma īpašu tendenci uz paaugstinātu jutību un imūnsistēmas pārmērīgām reakcijām. Šīs reakcijas var pastiprināt ādas iekaisumu vai izraisīt jaunu uzliesmojumu, it īpaši, ja cilvēks jau atrodas situācijā, kas kairina ādu, piemēram, aukstumā, sausā gaisā vai biežā saskarē ar kairinātājiem.
Aukstajā sezonā, kad āda ir sausa, trausla un imūnsistēma tāpat ir saspringtāka (biežākas infekcijas, saaukstēšanās, vitamīnu trūkums), šie procesi var kļūt vēl izteiktāki. Tas nozīmē: ja imūnsistēma ir disbalansā, āda to atspoguļo vēl straujāk — tā kļūst iekaisušāka, jutīgāka un vairāk pakļauta niezei. Šī iemesla dēļ atopiskā dermatīta ārstēšana vienmēr ietver ne tikai ādas kopšanu, bet arī vispārējās veselības un imūnsistēmas atbalstīšanu.
Parasti slimība sākas ar intensīvu niezi. Pēc tam var parādīties sārti vai sarkani plankumi, mazi izciļņi, nelīdzena un grumbuļaina ādas virsma, bieži arī zvīņošanās. Jo vairāk āda niez, jo vairāk cilvēks to kasa un tādējādi veidojas tā dēvētais iekaisuma aplis, kurā ādas kasīšana tikai pastiprina simptomus. Nieze bieži ir izteiktāka vakarā un naktī, kad āda kļūst siltāka un jutīgāka. Tas var traucēt miegu, nogurdināt un padarīt ādu vēl uzņēmīgāku pret iekaisumu.
Slimības izpausmes var mainīties gan laika gaitā, gan atkarībā no vecuma. Zīdaiņiem atopiskais dermatīts visbiežāk parādās uz vaigiem, galvas matainajā daļā un roku vai kāju virsmām kā sarkani, zvīņaini plankumi. Bērniem un pieaugušajiem tipiskas ir izmaiņas elkoņu un ceļu iekšpusē, uz kakla, plaukstām un apakšdelmiem. Dažkārt iekaisums parādās arī uz sejas. Ilgstoša nieze un kasīšana var radīt ādas sabiezēšanu, tumšāku pigmentāciju un pat līnijveida rētiņas. Ir svarīgi zināt, ja parādās sāpīgi, sarkani pacēlumi ar strutainiem pūslīšiem jeb pustulas, nekavējoties jāvēršas pie ārsta. Infekcija prasa profesionālu ārstēšanu, un to nevajadzētu ignorēt.
Ziemā, kad temperatūra pazeminās un mitrums gaisā samazinās, āda zaudē vairāk mitruma un kļūst jutīgāka. Ja tai jau ir nosliece uz atopisko dermatītu, šīs izmaiņas rada ideālu vidi uzliesmojumam. Auksts vējš, ātra pāreja no aukstuma uz siltumu un intensīva roku mazgāšana papildus var provocēt niezi un apsārtumu. Tādēļ tieši aukstajā sezonā nepieciešama pastiprināta uzmanība ādas kopšanai. Kad atopiskais dermatīts uzliesmo, nepieciešama profesionāla medicīniska pieeja – krēmi, ziedes ar pretiekaisuma sastāvdaļām, mitrinošie preparāti, bet smagākos gadījumos fototerapija, sistēmiskie medikamenti, individuāla terapija kopā ar dermatologu. Ir svarīgi saprast, ka ārstēšana nav vienreizējs risinājums. Tā ir regulārs process, kas ietver gan pareizu ārstēšanu, gan ikdienas kopšanu un profilaksi. Kad uzliesmojums ir kontrolēts, ādas kopšanai jāpaliek par ikdienas paradumu, nevis tikai reakcijai uz simptomiem.
Nieze (pruritus)
Viena no visapgrūtinošākajām sajūtām, ko cilvēks var izjust uz ādas, ir nieze. Tā nav tikai „mazs kņudēšanas diskomforts” – nieze ir subjektīva, bieži intensīva sajūta, kas rada gandrīz nevaldāmu vēlmi kasīties, lai kaut uz brīdi atvieglotu diskomfortu. Tā var būt dedzinoša, dzeļoša, kņudinoša vai pat pulsējoša. Kasot ādu, tā ne tikai kļūst sārtāka un karstāka, bet var veidoties arī sīki bojājumi, kreveles un pat rētas. Bojātās vietās viegli pievienojas infekcija, jo sašķelta ādas barjera vairs nespēj aizsargāt pret mikrobiem.
Niezei ir daudz cēloņu: tā var parādīties pēc kukaiņu dzēlieniem, kontakta ar augiem (piemēram, nātrēm), saskarē ar ķīmiskām vielām vai sintētiskiem audumiem, kā reakcija uz medikamentiem, un arī infekciju dēļ. Taču ne vienmēr cēlonis ir redzams uz ādas. Niezes cēlonis bieži meklējams veģetatīvās nervu sistēmas darbībā, stress un uztraukums to spēj pastiprināt dažu minūšu laikā. Savukārt vispārēja jeb visa ķermeņa nieze gandrīz vienmēr liecina par plašāku organisma problēmu, piemēram, cukura diabētu, aknu darbības traucējumiem vai asinsrades slimībām. Vecāka gadagājuma cilvēkiem sastopama arī tā sauktā vecuma nieze, kas saistīta ar vielmaiņas traucējumiem ādā un mazāku skābekļa piekļuvi audiem.
Aukstajā sezonā nieze kļūst īpaši bieža un traucējoša. Tas notiek tāpēc, ka ziemas aukstums, vējš un sausais gaiss telpās vienlaikus vājina ādas aizsargbarjeru un izraisa pastiprinātu mitruma zudumu. Āda kļūst sausāka un jutīgāka, parādās mikroplaisas, un nieze var uznākt viļņveidīgi – brīžiem ļoti intensīvi, brīžiem mazinoties. Arī strauja temperatūras maiņa nereti izraisa pēkšņu kņudēšanu. Turklāt ziemā valkājam vairākas apģērba kārtas, tostarp vilnu vai sintētiskus audumus, kas var berzēties gar ādu un kairināt to vēl vairāk. Svīšana zem biezām drēbēm, sevišķi telpās, niezi tikai pastiprina.
Niezi ietekmē arī ikdienas paradumi: stress, nemiers, miega trūkums un pat emocionāls satraukums var to pastiprināt. Daudzi pacienti novēro, ka nieze līdzīgi kā sāpes ir ne tikai fiziska, bet arī emocionāla sajūta, kas var būt nogurdinoša un kaitēt dzīves kvalitātei.
Ko darīt? Lokāli palīdz nomierinoši līdzekļi: ziedes, krēmi vai želejas ar pretiekaisuma, mitrinošām vai nomierinošām sastāvdaļām. Aukstas kompreses un vēss gaiss niezi mazina efektīvāk nekā karstums. Ieteicams skalošanās ar viegli vēsu ūdeni, kas īslaicīgi savelk ādu un mazina diskomfortu. Naktīs jāizvēlas plāna sega un viegls, elpojošs apģērbs, jo svīšana niezi pastiprina. Svarīgi arī uzturēt telpās optimālu mitrumu, jo sausais gaiss ātri saasina kairinājumu. Nieze var kļūt par lielu ikdienas traucēkli, bet savlaicīga ādas kopšana, izvairīšanās no kairinātājiem un ādas aizsargbarjeras stiprināšana var būtiski mazināt šo nepatīkamo sajūtu un uzlabot dzīves kvalitāti.
